Ik pa laikam no Veselības ministrijas saņemam ziņas, ka atkal papildināts valsts kompensējamo medikamentu skaits dažādām saslimšanām.
Ik pa laikam no Veselības ministrijas saņemam ziņas, ka atkal papildināts valsts kompensējamo medikamentu skaits dažādām saslimšanām. Izlasot šādus patīkamus jaunumus, patiesi šķiet: valsts apzinīgi rūpējas par savu iedzīvotāju veselību. Nosacīti tas tā arī ir. Par to liecina skaitļi. Šogad finansējums zāļu kompensācijas sistēmai ir vairāk nekā 42 miljoni latu, un tas ir apmēram par 12 miljoniem latu vairāk nekā pērn. Tikai kā šīs summas veidojas? Reālā prakse liecina, ka Veselības ministrija, tostarp Farmācijas departaments, gluži vai darbojas uz vienu roku ar zāļu lieltirgotavām.
Lūk, viens piemērs. Slimniekiem, kuriem augsts asinsspiediens un kuri varēja atļauties nopirkt, pirms pāris gadiem ārsti sāka izrakstīt jaunas un efektīvas zāles “Mikardis” vai “Mikardis Plus”. Tad tās vēl nebija kompensējamo medikamentu sarakstā un maksāja nedaudz pāri pieciem latiem. Tad atbildīgās institūcijas, ņemot vērā ārstu un pacientu atsauksmes un pierādīto terapeitisko efektivitāti, iekļāva šīs zāles valsts kompensējamo zāļu sarakstā, un tūlīt pat viena šo zāļu iesaiņojuma cena pieauga trīskārt — tagad tās maksā vairāk nekā 15 latu. Valsts pacientiem ar šo diagnozi kompensē 75 procentus zāļu cenas. Varat iedomāties, kādu summu savās kabatās iebāž farmācijas privātbiznesa darboņi, šādi “uzskrūvējot” kaut vai tikai vienu zāļu cenu? Un kāpēc gan lai to nedarītu, jo valsts taču maksās tik un tā!
Vai tiešām valdība nespēj vai nevēlas iestrādāt likumos tādu normu, kas aizliegtu privātfirmām patvaļīgi nesamērīgi paaugstināt zāļu cenu? Ja būtu noteikts, ka kompensējamo medikamentu sarakstā iekļaus tikai tādas zāles, kurām būs konstanta cena — tāda pati, kā sākotnēji, kad zāles vēl nebija kompensējamās, firmas nevarētu šādi krāpt valsti. Bet nu iznāk, ka slimnieks neko neiegūst — kā maksājis 5 latus “ar kapeikām” par iesaiņojumu, tā turpina maksāt, jo 75 procentu kompensācija, ko piešķir valsts, viņa maciņu neskar: to no valsts budžeta savāc lieltirgotavas. Apbrīnojami izdevīgi darboties šādā biznesā, kuru praktiski uztur valsts. Tās taču ir astronomiskas summas, kuras šādi var iekasēt no nodokļu maksātāju naudas, jo kompensējamo medikamentu sarakstā ir 18 diagnožu grupas, detalizētāk — 259 diagnozes ar apakšdiagnozēm, kas aptver simtiem dažādu nosaukumu zāļu.
