Pirmā prakse Aizkraukles rajona bērnunamā — patversmē “Dzeguzīte” beigusies tiem jauniešiem, kuri iesaistījās Eiropas Savienības fonda atbalstītajā projektā. Šobrīd jaunieši domā, kur turpināt darba gaitas.
Pirmā prakse Aizkraukles rajona bērnunamā — patversmē “Dzeguzīte” beigusies tiem jauniešiem, kuri iesaistījās Eiropas Savienības fonda atbalstītajā projektā. Šobrīd jaunieši domā, kur turpināt darba gaitas.
Aizkraukles rajona padomes sociālās un veselības aprūpes nodaļas vadītāja un šī projekta koordinatore Inese Nikoņenoka stāsta, ka deviņus mēnešus praksē strādāja divas aprūpētājas — audzinātājas un divi pavāra palīgi.
— Prakses vietas nodrošināšana jauniešiem bezdarbniekiem ir laba iespēja jauniem cilvēkiem atrast darbu un pārbaudīt sevi izvēlētajā profesijā. Sameklēt pretendentus mums palīdzēja arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Aizkraukles nodaļas un pašvaldību sociālie darbinieki. Tomēr ar prakses vietu aizpildīšanu viegli nebija. Pavisam aptaujājām 11 jauniešu, kuriem bija atbilstoša izglītība, bet ne visi bija gatavi šim darbam. Daudziem arī par mazu likās atalgojums. Tomēr ar jauniešiem, kuri strādāja “Dzeguzītē”, esam ļoti apmierināti. Viena meitene gan darbu beidza ātrāk, jo devās uz ārzemēm, — saka Inese Nikoņenoka.
Par darbu prakses laikā jauniešiem maksāja vidēji 140 latu mēnesī, bet pavāra palīgi saņēma 118 latu. Visiem bija nodrošināta dzīvojamā platība, un viņiem apmaksāja arī komunālos pakalpojumus un ceļa izdevumus.
Strādā patstāvīgi
Līga Mizovska no Klintaines pagasta par šo projektu uzzināja no sludinājuma “Staburagā”. Pirms tam viņa gadu strādāja Rīgā, sociālās aprūpes iestādē bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, bet no šī darba aizgāja. Prakse “Dzeguzītē” viņu ieinteresēja, un tai viņa pieteica arī draudzeni, kura tobrīd meklēja darbu.
— Izvēlējos strādāt ar 9 līdz 15 gadu veciem bērniem, jo šķita, ka ar šo grupu sapratīšos vislabāk. Sākumā gan bija grūti iejusties šajā atmosfērā, bet ātri pieradu, jo prakse man jau bija. Ja ko nezināju, jautāju citām audzinātājām, bet lielākoties varēju strādāt patstāvīgi. Mans pienākums bija rūpēties par bērniem un vadīt viņiem nodarbības. Tā kā dzīvoju turpat, dažkārt šķita, ka mana darbadiena ir 24 stundas gara, jo bērni visu laiku bija manā redzeslokā, — stāsta Līga Mizovska.
“Svaigas” idejas
Lai arī pļaviņietei Baibai Porietei šī bija pirmā reālā saskarsme ar sociālās palīdzības iestādi, viņa iejutās ātri un veiksmīgi. Baibas aprūpē bija jaunākie bērni, un katrai nodarbībai viņa gatavojās ar lielu rūpību. Abas jaunietes nolēmušas turpināt darbu šajā bērnunamā — patversmē. “Dzeguzītes” direktore un viena no darba prakses vadītājām Aija Svētiņa atzīst, ka nav nemaz tik viegli iestādei piesaistīt labus speciālistus, tagad varot priecāties par jaunajām kolēģēm.
“Dzeguzītes” sociālā pedagoģe Ina Šlesere uzskata, ka meitenes ļoti ātri iejutās un kļuva patstāvīgas. Turklāt jauni cilvēki iestādei dod “svaigas” idejas.
Karbonāžu speciālists
Andris Grigorjevs no Zalves pagasta “Dzeguzītes” ēdnīcā strādāja par pavāra palīgu. Arī viņam šī bija pirmā darbavieta. Puisis atzīst — viņam patika. Dienā viņš strādāja virtuvē, bet vakaros brīvo laiku pavadīja kopā ar audzēkņiem — spēlējuši dažādas sporta spēles. Andrim ar bērniem bijis ļoti labs kontakts, un viņš visiem atmiņā paliks arī ar to, ka lieliski prata izklapēt karbonādes.
Tagad jaunietis gan nolēmis pastrādāt citā jomā, kā viņš spats saka — fiziski smagāku darbu kādā uzņēmumā Preiļos. Ja tas tomēr nepatiks, atkal atgriezīsies pavāra profesijā.
***
Šobrīd noslēdzies viens projekta posms, bet sāksies nākamais, un prakses vietu varēs nodrošināt vēl četriem Aizkraukles rajona jauniešiem. Septembrī sāksies pārrunas ar pretendentiem, kuri vēlēsies strādāt par aprūpētājām — audzinātājām un pavāra palīgiem. Jauniešiem būs iespēja saņemt arī nedaudz lielāku algu, un, protams, visiem nodrošina dzīvojamo platību.
