Reiz kāda sieviete, kamēr vīrs ir darbā, uzaicinājusi mājās mīļāko.
Reiz kāda sieviete, kamēr vīrs ir darbā, uzaicinājusi mājās mīļāko. Te pēkšņi vīrs pārrodas mājās. Sieva, nezinot, ka viņas deviņgadīgais dēlēns slēpjas saimniecības ēkā, paslēpj tur mīļāko un aizver durvis. Mīļākais atviegloti nopūšas, te dēlēns viņu uzrunā:
— Te ir tumšs.
Mīļākais saraujas, ierauga, ka tas ir viņa mīļākās dēls, un nomierinās:
— Tumšs gan…
Dēlēns:
— Man ir futbola bumba.
Mīļākais:
— Tas ir labi.
Dēlēns:
— Gribi nopirkt?
Mīļākais:
— Paldies, nē.
Dēlēns:— Ārpusē ir mans tētis.
Mīļākais nopūšas:
— Cik?
Zēns:
— 250 latu.
Pēc pāris nedēļām viss atkārtojas, mammas mīļākais atkal nonāk tumšajā saimniecības ēkā kopā ar zēnu.
Dēls:
— Te ir tumšs.
Mīļākais:
— Tumšs gan…
Dēls:
— Man ir vārtsarga cimdi.
Mīļākais nopūšas:
— Cik?
Dēls:
— 750 latu.
Paiet pāris dienu. Kādu pēcpusdienu tēvs saka savam dēlam:
— Ņem savus cimdus un bumbu. Ejam dārzā, pasitīšu tev pa vārtiem.
Dēls atbild:
— Es pārdevu cimdus un bumbu.
Tēvs satraucas:
— Par cik tad tu tos pārdevi?
Dēls:
— Par tūkstoš latiem.
Tēvs brīnās:
— Par tūkstoš latiem? Kā tu varēji tā apkrāpt savu draugu? Tas taču ir daudz par dārgu. Rīt pat iesim uz baznīcu. Tev jāizsūdz grēki.
Nākamajā dienā tēvs aizved dēlu uz katoļu baznīcu un ieved grēksūdzes būdiņā. Kad būdiņas durvis aiz zēna ir aizvērušās, viņš saka:
— Te ir tumšs.
Mācītājs izmisušā balsī:
— Tikai nesāc te atkal savus pekstiņus.
