Ceturtdien Aizkraukles 1. vidusskolā, Aizkraukles novada domes deputātes un šīs skolas direktores vietnieces audzināšanas darbā Ludmilas Ušakovas rosināta, notika 10. klases audzēkņu vecāku sapulce.
Ceturtdien Aizkraukles 1. vidusskolā, Aizkraukles novada domes deputātes un šīs skolas direktores vietnieces audzināšanas darbā Ludmilas Ušakovas rosināta, notika 10. klases audzēkņu vecāku sapulce. Skolotāji, vecāki un uzaicinātās amatpersonas diskutēja par šīs klases komplektēšanu.
Sapulcē asi runāja par samilzušo problēmu, kuru vajadzēja risināt jau krietni agrāk.
Vienojas direktori
Aizkraukles 1. vidusskolas 10. klasē šovasar pieteikušies tikai 14 šīs skolas 9. klases absolventu, taču Ministru kabineta noteikumi paredz, ka klasē, kurā māca pēc mazākumtautību programmas, jābūt 22 skolēniem.
Lai glābtu situāciju, jau pagājušajā mācību gadā skolas direktore Ira Bakuļina vairākkārt runājusi ar Aizkraukles novada ģimnāzijas direktoru Leonu Līdumu, lai viņš aicinātu latviešu bērnus, kuri paši to vēlas, mācīties Aizkraukles 1. vidusskolas 10. klasē. Šāds variants izdevīgs arī tāpēc, ka 1. vidusskolā, audzēkņu skaitam samazinoties, ir brīvas telpas, bet ģimnāzijā tādu nav.
— Latviešu skolēnus aicinājām ar labu piedāvājumu — viņi papildus mācību programmai varēs apgūt arī kādu profesiju, piemēram, bārmeņa, oficianta, pārdevēja, grāmatveža un citas. Mūsu aicinājumam atsaucās 11 skolēnu, — stāsta direktore Ira Bakuļina.
Trūkst skolēnu
Tagad, kad 1. septembris jau pie durvīm, ir tā, ka Aizkraukles 1. vidusskolas 10. klasē pavisam pieteikušies 28 bērni, jo trīs krievu skolēni to izdarīja nupat. Tas nozīmē, ka mācībām jānotiek latviešu valodā, bet krievu skolēni tam nav gatavi. Mācīties pēc mazākumtautību programmas savukārt nespēj latviešu bērni, bet divas klases izveidot nevar, ja kaut vienā nav 22 skolēnu.
Iespējams, problēma būtu atrisināta, ja Ušakovas kundze kā novada domes deputāte un izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas locekle par to būtu runājusi gan komitejas, gan domes sēdēs. Šīs komitejas vadītāja deputāte Ināra Gaile sapulcē viņai aizrādīja, ka par šo situāciju dzirdot pirmo reizi. Kā lai dome palīdz risināt tik svarīgu jautājumu, ja cilvēks, kurš par to atbildīgs, pārējos deputātus neinformē?
Uzaicina “stipru aizmuguri”
Vairākiem vecākiem, skolotājiem un direktorei radās jautājums — kāpēc Ušakovas kundze uz šo sapulci bija uzaicinājusi Saeimas deputātu Jakovu Plineru, kā arī laikrakstu “Vesti” un “Čas” korespondentus? Varbūt Ludmila Ušakova, kura pati ir 9. Saeimas deputātes kandidāte no apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, šo situāciju izmanto kā priekšvēlēšanu aktivitāti, lai sanaidotu dažādu tautību cilvēkus?
Kāds jokojot pasmējās: nu jau atkal jāsauc palīgā — latvieši dara krieviem pāri… Un tas tāpēc, ka dažu bērnu vecāki grib, lai 10. klases skolēni mācītos pēc mazākumtautību programmas, kā arī tāpēc, ka 1. vidusskolā, kurā ir brīvas telpas, vienā klasē vēlas mācīties latviešu tautības bērni.
Jādomā par sekām
Sapulcē savu viedokli pauda Aizkraukles rajona padomes izglītības pārvaldes vadītāja Vilma Brikmane, atgādinot, ka šādā situācijā jādomā par finansējumu, jo tad, kad būs divas klases, līdzekļu vajadzēs vairāk, nekā skolai budžetā ieplānots. Taču, pēc skolotāju domām, tas nav šķērslis, arī novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme solīja šajā jautājumā rast pozitīvu risinājumu. Brikmanes kundze tomēr brīdināja, ka tādai ātrai klases komplektēšanai var būt negatīvas sekas. Ja arī šoruden 22 skolēnus krievu mācību valodas klasē uzņem, nevar zināt, vai viņi visi būs spējīgi apgūt vidusskolas programmu. Tas nebūs viegli bērniem, kuri jau 9. klasi beiguši ar grūtībām. Un kas notiks, ja šie jaunieši nākamajā mācību gadā šajā skolā nevarēs vai negribēs mācīties? Tad skolā nebūs 11. klases…
Saeimas deputāts Jakovs Pliners, domājams, arī priekšvēlēšanu eiforijā solīja šo problēmu risināt valdībā, ja vajadzēšot, iešot pat pie premjera, bet krievu bērniem jāmācās pēc mazākumtautību programmas, kaut arī klasē būtu mazāk par 22 skolēniem. Viņš bārstīja arī “spožus” aforismus, piemēram: “Esiet sabiedrotie, nevis ienaidnieki!”, “Par prasīšanu neviens pa degunu nesit!”, “Es nezinu, kas ir agri, bet zinu, kas ir vēlu!”.
***
Vētrainā sapulce beidzās bez rezultāta — skolotāji un vecāki nolēma otrdien sanākt kopā vēlreiz. Līdz tam daudzi ieteica aicināt jauniešus, kuri pēc 9. klases mācīties tālāk patlaban negatavojas, turpināt mācības savā vidusskolā.
“Staburags” nezina, ko patlaban dara satrauktie vecāki, bet zina to, ka vakarrīt Aizkraukles 1. vidusskolas direktore Ira Bakuļina vērsās pie Aizkraukles rajona padomes izglītības pārvaldes vadītājas Vilmas Brikmanes, lai viņa par šo problēmu informētu Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta izglītības attīstības nodaļas vadītāju Edgaru Grīnu.
— Grīna kungs izskaidroja, kā rīkoties. Ja Aizkraukles 1. vidusskolas skolotāji un skolas padome noorganizēs, lai krievu mācībvalodas klasē būtu 22 skolēni, tad šī klase var mācīties pēc mazākumtautību programmas, bet 11 latviešu skolēnu zinības var apgūt atsevišķā klasē pēc savas programmas, — informēja Brikmanes kundze.
