No bērnības man visspilgtāk atmiņā palikuši ģimenes atpūtas braucieni uz Rīgu.
No bērnības man visspilgtāk atmiņā palikuši ģimenes atpūtas braucieni uz Rīgu. Tajās reizēs noteikti apmeklējām Zooloģisko dārzu un Mežaparka atrakcijas. Tās bija neaizmirstamas stundas gan greizajos spoguļos, gan karuseļos, gan izbraucienos ar ponijiem.
Tagad, pēc tik daudziem gadiem, tur vajadzētu būt gandrīz vai mazai Disnejlendai, bet — ak vai! Viss nolaists līdz kliņķim. Tiesa, kaut kas jau vēl darbojas, it kā vēl padomju laika inerces dzīts. Toties cenas gan gājušas laikam līdzi. Piemēram, pieaugušais ar čīkstošu “Pūķīti” var pabraukāties par pusotru latu. Tā vien šķiet, ka maksājam lielākoties par svaigo gaisu un zaļojošo parku.
Kāda paziņa, kura uz Mežaparku bija devusies ar mazbērniem, teica, ka otrreiz turp nebrauktu, jo fantastisko saldējuma un ēdienu cenu dēļ iedzīvojusies sirdsklauvēs.
Cilvēki uz Mežaparku brauc, cerot uz mazu brīnumu, taču ierauga tur tikai muzeja cienīgus karuseļus un nelaipnu apkalpojošo personālu.
Šķiet, Rīgas domes darboņi tikai nesen ir atcerējušies, ka Mežaparks ir iecienīta rīdzinieku un galvaspilsētas viesu atpūtas vieta, jo beidzot ir izveidota pašvaldības aģentūra “Mežaparks”, kura rūpēsies par atrakciju parku.
Cerams, ka beidzot atdzims arī Mežaparka labā slava.
