Nepatīkamu situāciju piedzīvoju Pļaviņu pilsētas domē. Esmu nolēmusi privatizēt savu zemes gabaliņu, tāpēc uz turieni devos noskaidrot kaut ko vairāk.
Nepatīkamu situāciju piedzīvoju Pļaviņu pilsētas domē. Esmu nolēmusi privatizēt savu zemes gabaliņu, tāpēc uz turieni devos noskaidrot kaut ko vairāk. Vispirms aizgāju uz 6. kabinetu, jo tajā parasti maksāju zemes nodokli. Tur man nekādu informāciju nevarēja sniegt, teica, lai pajautājot 4. kabinetā. Pavēru durvis un nepaspēju pat uzdot jautājumu, kad deputāts Modris Avotiņš aizrādīja, lai netraucējot, vai tad neredzot, ka notiek sapulce un nav pieņemšanas laiks. Man pat asaras acīs saskrēja. Viņš vairāk vārdu iztērēja manis audzināšanai nekā, ja pateiktu, kurp man vērsties.
Esmu vecs cilvēks, pensionāre, un uz domi labi ja četros gados reizi aizeju, tāpēc arī nezinu, cikos kurā kabinetā kāds pieņem. Pretstatā šim deputātam patīkamu iespaidu radīja Jānis Svikliņš. Viņš iznāca no kabineta, pajautāja, ko meklēju, un aizveda uz vajadzīgo kabinetu. Arī agrāk bija nācies sastapties ar Svikliņa kungu, un viņš vienmēr bijis ļoti atsaucīgs. Manuprāt, tādam jābūt īstam deputātam.
