Aizlūgums par mūžībā aizgājušajiem un traģiski bojāgājušajiem tautiešiem nesen izskanēja daudzās ebreju piemiņas vietās Latvijā, arī senā kapsētā pie Pļaviņām. Uz to cilvēkus aicināja Latvijas ebreju kopiena.
Aizlūgums par mūžībā aizgājušajiem un traģiski bojāgājušajiem tautiešiem nesen izskanēja daudzās ebreju piemiņas vietās Latvijā, arī senā kapsētā pie Pļaviņām. Uz to cilvēkus aicināja Latvijas ebreju kopiena.
Jau otro gadu šajā ebreju kapsētā pie Pļaviņām strādāja jaunieši no Vācijas, Nīderlandes, Austrijas un Latvijas. Šo grupu organizēja mācītājs Klauss Peters Rekss no Vilfrātes evaņģēliskās reformātu baznīcas draudzes Vācijā, ar ko Pļaviņu pašvaldībai izveidojusies laba sadarbība. Arī Pļaviņu pilsētas dome atbalstīja šos darbus.
Izceļ no aizmirstības
Pērn jaunieši paveica ļoti lielu darbu un no aizmirstības atsedza senus apbedījumus. Pirms viņi sāka strādāt, gandrīz nekas neliecināja par to, ka tur ir kapsēta — bija redzami tikai daži pieminekļi, bet kapu kopiņas sedza zemes slānis. Turklāt savulaik šī vieta stipri cietusi no vandaļiem. Tagad kapsēta ir atjaunota, iztīrīti celiņi un nostiprināti pieminekļi. Pagājušajā gadā tur novietoja arī piemiņas plāksni ar uzrakstu, kas šo darbu veicis.
Šogad jaunieši mācītāja Klausa Petersa Reksa vadībā ebreju kapsētā iesākto turpināja, un nu šī vieta kļuvusi vēl sakārtotāka. Katrs kapakmens nolikts savā vietā, nofotografēts, lai varētu izveidot precīzu apbedījumu karti. Tādējādi cilvēkiem būs iespēja sameklēt savus piederīgos.
Muzeja “Ebreji Latvijā” vadītājs Mejers Mellers stāsta, ka šajā kapsētā atrasts ap 250 kapakmeņu un katrs ir unikāls. Turklāt viņš atklāj vēl kādu interesantu faktu.
— Saskaņā ar ebreju tradīcijām kapos ziedus neliek, jo tas nav pieņemts. Ziedi ir prieka simbols, bet uz kapiem cilvēks iet ar savu bēdu. Tāpēc tas nesader kopā. Tomēr pēdējā laikā mēs rīkojamies pēc latviešu tradīcijām un bērēs nesam gan ziedus, gan vainagus, — stāsta Mellera kungs.
Zog atkal
Šogad talciniekus Gostiņos sagaidīja kāds nepatīkams pārsteigums — bija nozagta kapsētā pērn novietotā piemiņas plāksne. Tagad tā atjaunota, un ierīkota vēl viena, kura vēsta, ka šīs kapsētas teritorijā 1941. gadā nošauts 14 ebreju bērnu no Gostiņiem. Tās izgatavošanu vadīja Latvijas ebreju draudžu un kopienu projekta koordinatore Ilāna Lisagora.
— Ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu Latvijā ierīkots desmit piemiņas vietu, un viena no tām ir Gostiņos. Tas ir liels darbs, ko paveikuši jaunieši un mācītājs Rekss, jo katru kapa kopiņu vajadzēja vēl sameklēt. Pavisam valstī apzināts ap 200 ebreju piemiņas vietu. Daudzas izdodas atklāt nejauši, bet citas vēl jāpēta. Tomēr darbs turpinās, — stāsta Ilāna Lisagora.
Jaunas vēstures liecības
Ebreji ar Gostiņiem saistīti jau senā pagātnē — vismaz pirms 200 gadiem. Tad ebreji Zemgalē un Kurzemē varēja apmesties dzīvot tikai ierobežotā skaitā, bet Vidzemē nemaz. Tā kā tagadējie Gostiņi savulaik piederēja Vitebskas guberņai, viņiem bija tiesības tur dzīvot. Šī vieta ieguva nosaukumu “Dankeri”, jo netālu bijis Dankeru krogs.
Gostiņos reiz bijušas trīs sinagogas. Tagad tās vairs nav saglabājušās, bet šīs vietas ir apzinātas. Gostiņos darbojās arī kāda unikāla iestāde — rabīnu skola, kādu Latvijā nemaz tik daudz nebija. Ir iecere visās šajās vietās izvietot piemiņas zīmes.
