1. augustā sākās bebru medības, kas ilgs līdz marta beigām. Savulaik Sarkanajā grāmatā ierakstītais dzīvnieks lauksaimniekiem šobrīd kļuvis par īstu postu.
1. augustā sākās bebru medības, kas ilgs līdz marta beigām. Savulaik Sarkanajā grāmatā ierakstītais dzīvnieks lauksaimniekiem šobrīd kļuvis par īstu postu.
Šobrīd Latvijas teritorijā dzīvo ap 72 000 bebru, medību sezonas laikā plānots nomedīt apmēram 31 000 bebru — informē Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis.
2000. gadā Latvijā bija apmēram 37 000 bebru, taču sešos gados viņu skaits ir vairāk nekā dubultojies. Rīgas zooloģiskā dārza informācijas dienesta vadītājs Ingmārs Līdaka lēš, ka bebru skaits Latvijā šobrīd ir krietni lielāks par VMD saskaitītajiem. Bebru populācijas skaits esot sasniedzis pat 100 000.
Vislielākos postījumus bebri rada saimnieciskajai darbībai, kad dzīvnieku nograuztie koki aizdambē upes, un tā rezultātā applūst mežsaimniecību un lauksaimniecības platības. Lai kādu postījumu dzīvnieks arī būtu izdarījis, viņa likvidēšanai vispirms ir jāsaņem mežniecības atļauja. Medīšana bez atļaujas ir administratīvais pārkāpums, par kuru naudassods ir no 20 līdz 200 latiem.
Bebru medīšanas process ir sarežģīts. Bebrus var medīt trijos veidos: mednieks dzīvnieku atrod un nošauj; ar rāmju lamatām, kas dzīvnieku nekavējoties nogalina; nolaižot ūdeni ūdenskrātuvēs un ielaižot alās suņus, kuri no tām izdzen bebrus, lai mednieks varētu viņus noķert tīklos. Dzīvnieka medīšana ar kāju ķeramajām lamatām ir aizliegta, jo tajās satvertais dzīvnieks ilgstoši cieš sāpes.
J. Baumanis uzskata — ja vismaz trīs gadus pēc kārtas izdotos nomedīt noteikto bebru skaitu, tad problēma tiktu atrisināta. Diemžēl pagaidām mednieki noteikto limitu nomedīt nespēj. Viens no iemesliem ir tas, ka mednieki nav ieinteresēti medīt bebrus. Padomju laikā bebra ādai bija liela vērtība, taču šobrīd to var pārdot tikai par kādiem pieciem latiem. Mednieki var pārdot arī šī dzīvnieka dziedzerus parfimērijas un ārstniecības iestādēm. Par to, vai bebra gaļa ir pārtikā izmantojama vai ne, ir dažādi viedokļi — daži uzskata, ka tā ir neēdama, daži, ka tā ir augstvērtīga, ja vien prasmīgi tiek pagatavota. Viesnīcas “Hotel de Rome” restorāna šefpavārs informēja, ka bebra gaļu uzskata par eksotisku, bet daudziem cilvēkiem pret šādu ēdienu joprojām ir aizspriedumi.
Līdakas kungs gan skaidro, ka bebri dabai rada ne tikai postījumus, bet arī lielu labumu. Piemēram, bebru uzplūdinātie dīķi veido labvēlīgu vidi daudzām citām dzīvnieku sugām, arī ūdram, kas ir aizsargājams dzīvnieks. Bebru veidotie dambji aiztur ūdeņus, kas var būt piemēsloti, un tie nenonāk citās ūdenstilpēs. Šajā vasarā meža ugunsgrēku dzēšanai īpaši palīdzējuši šie uzplūdinātie dīķi, no kuriem ugunsdzēsēji varēja sūknēt ūdeni.
Par dīvaino gadījumu, kad, vēlā vakara stundā peldoties ezerā Kuldīgas rajonā, sievietei uzbrucis bebrs, Ingmārs Līdaka nav pārsteigts. Arī pirms vairākiem gadiem kādam medniekam, ejot gar krastu, uzbrucis bebrs un ar saviem asajiem zobiem pāršķēlis gumijas zābaku, savainojot upurim kāju. I. Līdaka skaidro: šie gadījumi neliecina, ka bebri ir bijuši traki — vien to, ka viņi, negaidīti pārbiedēti, metušies bēgt. Tā kā bebriem redze ir gaužām slikta, viņi uzskrējuši virsū cilvēkam un pārbīlī iekoduši.
Agrāk bebri bija ierakstīti Sarkanajā grāmatā, jo viņu populācija bija stipri apdraudēta. Ap 1880. gadu bebri visā valsts teritorijā tika likvidēti, tāpēc 1935. gadā šos dzīvniekus sāka ievest no Norvēģijas, bet 1952. gadā — no Baltkrievijas. 60. gados bebri paši no Baltkrievijas pa Daugavu emigrēja uz Latviju. Pēc 1979. gada sākās straujš bebru populācijas pieaugums.
(“Neatkarīgā”)
