Seces pagasta zemnieku saimniecības “Silarozes” īpašnieks Aigars Stuglis šogad nopircis lauksaimniecības tehniku 120 tūkstošu latu vērtībā, arī jaunu firmas “Claas” graudu kombainu, un nu steidz kult labību.
Seces pagasta zemnieku saimniecības “Silarozes” īpašnieks Aigars Stuglis šogad nopircis lauksaimniecības tehniku 120 tūkstošu latu vērtībā, arī jaunu firmas “Claas” graudu kombainu, un nu steidz kult labību. Kaut vasara šogad sausa, graudu birums ir labs.
— Graudaugi šovasar auguši labi, — saka Aigars Stuglis. — Kviešu un rudzu raža ir aptuveni 4 tonnas no hektāra, miežu — 3,5 tonnas. Vienīgi ziemas rapsis nav padevies. Ziemā tas izsala, un raža ir tikai 400 kilogramu no hektāra. Gandrīz nebija vērts kult. Par vidēju ražu uzskata vismaz 2,5 tonnas no hektāra. Pirmo gadu izmēģināju šo kultūru un nepaveicās. Vēl nevar zināt, kāda būs vasaras rapša un griķu raža.
Šogad kredītā nopirku daudz jaunas lauksaimniecības tehnikas, ar kuru varēs strādāt krietni ražīgāk. Domāju, ka paredzēto kredīta apjomu varēšu atdot laikus. Ceru, ka vēl vismaz nedēļu saglabāsies sauss laiks un graudu kulšanu varēs pabeigt kā plānots.
Šobrīd graudi ir ļoti sausi. Tikko nokultos graudos mitrums nepārsniedz 13,5 procentus. Tam ir savs labums — tie nav jākaltē un par to nav papildus jāmaksā.
Stugļa kungs laukus savlaicīgi nomiglojis pret nezālēm un uzskata, ka tas ir ļoti vajadzīgs.
— Lauki ir tīri, tāpēc graudos ir tikai viens procents piemaisījumu, — viņš saka. — Graudu uzpircēji sākumā gandrīz neticēja, ka šie graudi vesti tieši no kombaina. Graudus kaltē iztīra, līdz piemaisījumu ir tikai pusprocents. Tāpēc man izdevumi par graudu tīrīšanu ir ļoti mazi. Zinu saimniecību tepat Seces pagastā, kuras īpašnieki uzskatīja, ka miglot nav nozīmes. Arī viņi šobrīd kuļ, taču graudi nezāļu sēklu dēļ ir mitri un par tīrīšanu arī daudz jāmaksā. Par tonnu graudu maksā vidēji 55 latus, taču šai saimniecībai aptuveni 25 latus atrēķina par katras tonnas tīrīšanu un žāvēšanu. Tā saimniekot nedrīkst.
Graudus Stugļa kungs pārdos firmai “Sēļi” un kompānijai “Kesko Agro”. “Kesko Agro” pirkta arī lauksaimniecības tehnika. Diemžēl pēc pāris dienu darba jaunajam kombainam sabojājās riteņa gultnis, bija problēmas ar dzensiksnām. Firmas pārstāvji nodrošina arī servisu un garantijas remontu, taču to varētu darīt operatīvāk.
— Labi, ka sauss un nelīst, — saka Aigars Stuglis. — Pretējā gadījumā kombaina dīkstāves dēļ dienā rastos aptuveni 1000 latu zaudējumu. Uzskatu, ka ražas novākšanas laikā bojātā detaļa jāatved un jānomaina dažu stundu laikā.
Ja nelīs, jau otrdien Stugļa kungs plāno labības kulšanu pabeigt. Tūlīt pēc tam, izmantojot bezaršanas tehnoloģiju, viņš 40 hektāru platībā sēs ziemas rapsi nākamā gada ražai. Vēlāk varēs kult vasaras rapsi un pašā rudenī, pēc pirmajām salnām, griķus.
