Jau pāris nedēļu nodzīvots, kopš gandrīz vienlaikus televīzijā sāka rādīt divus reklāmas klipu komplektus.
Jau pāris nedēļu nodzīvots, kopš gandrīz vienlaikus televīzijā sāka rādīt divus reklāmas klipu komplektus. Pirmais ietvēra slavinājuma monologus, ko sabiedrībā labi pazīstami un cienījami cilvēki veltīja pašreiz pie varas (gandrīz nedalītas) esošās Tautas partijas pārstāvēto ministru labajiem darbiem. Otrs bija veltīts Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Pārdomu vērti ir abi.
Pirmkārt, ministru labo darbu slavināšana. Tā uzticēta amatpersonām, kuru panākumi darbā, atalgojuma lielums un augšupceļš pa karjeras kāpnēm pilnībā atkarīgs no ministru labvēlības. Kāpēc veselības ministra darba sasniegumus neslavē pacienti? Slimie, kuri mēnešiem ilgi gaida rindu plānveida operācijai vai rehabilitācijai sanatorijā? Gaida ar veselības apdrošināšanas polisi kabatā un ģimenes ārsta vai slimnīcas norīkojumu rokā. Gaida, kamēr citi, kuriem polises vietā kabatā biezs maks, medicīnas aprūpi bauda bez rindas un gaidīšanas. Kāpēc veselības ministru neslavē slimnieki, kuri sava ģimenes ārsta kabinetu atstāj, žūksni recepšu saujā saspieduši, lai, mājās pārnākuši, tās uzspraustu vienā vietā uz naglas? Ja slimnieks varētu samaksāt par izrakstītajām zālēm, Labazņikovam nebūtu no kā dot amatpersonām 40000 latu lielu kukuli. Bet cik tādu labazņikovu farmācijas sistēmā saviesies, lai uz slimo un vārgo rēķina veidotu savu (un daža laba kukuļņēmēja) labklājību!
Par kultūras ministri Demakovas kundzi atzinīgi runā Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars. Arī viņš atbilstoši savam ieņemamajam amatam ir ļoti īsā pavadā, kuras otrs gals stingri satverts kultūras ministres rokās.
Negribu nopelt Helēnu Demakovas kundzi. Un tomēr — daudz ietekmīgāks un objektīvāks ministres darbu vērtējums būtu, ja to darītu kolektīvi, kas Latvijas tēlu spodrina tālu aiz valsts robežām. Kāpēc savu viedokli izteikt nav aicināts Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un tā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais? Un Valsts nacionālais simfoniskais orķestris? Vai arī Rīgas Jaunais teātris?
Helēna Demakova, manuprāt, nav pelnījusi klaju un viennozīmīgu nopēlumu, un tomēr — vai pašreizējā valsts tautsaimniecības attīstība ir atbilstoša, vai ir vispiemērotākais laiks lielu, dārgu kultūras būvprojektu īstenošanai? Latvija taču Eiropas Savienības valstu vidū ir pati nabadzīgākā, ar viszemāko dzīves līmeni, visaugstāko inflāciju, arvien vairāk darbspējīgu un izglītotu cilvēku dzīvošanai labvēlīgu apstākļu meklējumos pamet savu dzimteni. Kultūras ministre toties iecerējusi milzīgus līdzekļus ieguldīt dārgos celtniecības projektos — Nacionālās bibliotēkas ēkā, modernā akustiskā koncertzālē, Mūsdienu mākslas muzejā.
Kā putekļu mākonis saules svelmē virs Aizkraukles — Seces ceļa līkumiem prātā nenoplok jautājums: cik miljonu latu no Kultūras ministrijas budžeta iecerēts tērēt kultūras dzīves attīstībai provincē — novados, pagastos?
(Turpmāk vēl)
