Ugunsdzēsības torņa dežurante Zalvē Mirdza Usāne, aizvakar zvanot redakcijai, nevar apvaldīt sašutumu — viņa tikko paziņojusi Neretas mežniecībai un Jaunjelgavas virsmežniecībai, ka deg mežs, un saņēmusi atbildi:.
Ugunsdzēsības torņa dežurante Zalvē Mirdza Usāne, aizvakar zvanot redakcijai, nevar apvaldīt sašutumu — viņa tikko paziņojusi Neretas mežniecībai un Jaunjelgavas virsmežniecībai, ka deg mežs, un saņēmusi atbildi: “Privātmežs mūs neinteresē!”.
— Es no torņa redzu, ka ar pamatīgu liesmu deg pļava, kuru saimnieks nesen nopļāva, bet sauso zāli nenovāca. Turpat blakus ir mežs, un liesmas jau tam tuvojas. Kā torņa dežurantam noteikts, zvanu vietējai Neretas mežniecībai un Jaunjelgavas virsmežniecībai, lai izsauc ugunsdzēsējus, taču mežniecības dežurants Ivars Šmalcs man atbild, ka viņš to nedrīkst darīt, jo par ugunsdzēsēju izsaukšanu uz privātmežu tad būs jāmaksā mežniecībai, — stāsta Mirdza Usāne. — Mēģinu sazvanīt meža īpašnieku Māri Milleru — neizdodas. Ko darīt? Nokāpju lejā, apskatu, cik lielā platībā pļava deg, redzu, ka cilvēku tuvumā nav, un zvanu saviem bērniem. Viņi atbrauc ar mašīnu un traktoru un sāk dzēst. Pēc tam jau Neretas ugunsdzēsējus izsauc Millera radinieks Jānis Vanags.
Usānes kundze nesaprot — kā tas var būt, ka, draudot ugunsnelaimei, šķirojam, kam īsti mežs pieder? Tad jau cilvēkiem arī mierīgi jānoskatās, kā deg privātmāja, un ugunsdzēsēji jāizsauc tikai uz valstij vai pašvaldībai piederošajām!
“Vienmēr domāju, ka sēžu tornī un sargāju visu mežu, ne tikai “Latvijas valsts mežiem” piederošās platības”, saka Mirdzas kundze. “Tālāk taču ir arī valsts mežs. Vai man vajadzēja gaidīt, kad uguns aizsniegsies līdz tam?” Viņa atklāj, ka Zalves pagastā aizvakar pa dienu zari un dažādas drazas ar pagasta atbildīgo darbinieku atļauju dedzinātas trijās vietās, kaut ugunsbīstamības laikā tas atļauts tikai no pieciem līdz desmitiem rītā. Tādu uzraudzīto ugunskuru dūmi arī traucē torņa dežurantam operatīvi pamanīt aizdegšanos kādā citā vietā.
