Vienmēr aktīva un mundra — tā par Zentu Lasmani no Staburaga pagasta saka tie, kuri viņu pazīst. Ar sirmo kundzi tikāmies nozīmīgā brīdī, jo pavisam drīz viņa svinēs 70 gadu jubileju.
Vienmēr aktīva un mundra — tā par Zentu Lasmani no Staburaga pagasta saka tie, kuri viņu pazīst. Ar sirmo kundzi tikāmies nozīmīgā brīdī, jo pavisam drīz viņa svinēs 70 gadu jubileju.
Zentas kundzes dzimtā puse ir Jēkabpils rajona Rites pagasts.
— Mani vecāki bija kalpu ļaužu, un savu māju mums nebija. Savulaik rakstnieks Jaunsudrabiņš apjūsmojis un aprakstījis Rites mežu, tomēr tā ir diezgan nomaļa vieta. Ritē pabeidzu pamatskolu un devos prom, — stāsta jubilāre.
“Iedraudzējas” ar skaitļiem
Šogad aprit 50 gadu, kopš Zenta Lasmane beigusi Jēkabpils ekonomisko tehnikumu, kur mācījās lauksaimniecības grāmatvedību. Šajā profesijā viņa nostrādāja visu mūžu — līdz 1991. gadam kolhozā “Staburags” un pēc tam desmit gadu Staburaga pagasta padomē. Tā nu jau vairākus gadu desmitus Zentas kundze ir staburadziete.
Profesijas izvēle sirmajai kundzei bijusi nejauša. Turklāt skolā viņai matemātika nemaz neveicās.
— Atceros, skolotājs man teica, ko es dzīvē darīšot, ja nepratīšot rēķināt? Matemātikas dēļ man skolā asaras lija, un nolēmu, ka noteikti neizvēlēšos profesiju, kas saistīta ar skaitļiem. Tomēr viss iznāca citādi. Tā kā dzīvojām nomaļā vietā, neko daudz par izglītošanās iespējām nezinājām. Padzirdēju, ka tehnikumā Jēkabpilī var mācīties, un mēs, vairāki klasesbiedri, devāmies uz turieni. Tā es kļuvu grāmatvede un tomēr “iedraudzējos” ar skaitļiem, — stāsta jubilāre.
Gluži kā Lauva
Staburaga pagastu viņa uzskata par savējo. Kad sāka tur dzīvot, Staburaga klinti vēl neklāja Daugavas ūdens, un Vīgantes estrādei bija ziedu laiki. Tagad daudzi netic, bet, kad notika Dziesmu svētki, te sabrauca vismaz tūkstotis cilvēku. Ābolam nebija kur nokrist!
Savulaik Zentas kundze dziedājusi korī, un viņai joprojām patīk iesaistīties dažādos pasākumos. Pati saka — kur vajag kādu ar skaļāku balsi, tur viņa ir pirmā kandidāte.
— Pēc horoskopa esmu Lauva un pilnībā atbilstu šīs zīmes raksturojumam. Lauvas ir “bļauri”. Tāpēc arī es — kad paceļu balsi, tik viegli to lejā nenolaižu, — smaidot saka jubilāre.
Staburagā Zentas kundze satika savu nākamo dzīvesdraugu, bet abu dzīves ceļi vēlāk šķīrās. Izaudzinātas divas meitas. Viena no viņām ar ģimeni dzīvo turpat Staburaga pagastā, bet otra — Secē. Turklāt jubilāre ir bagāta vecmāmuļa, jo viņai ir astoņi mazbērni un viens arī “neoficiāls”. Par savu vecmāmuļu viņu dēvējot arī kaimiņu dēls, kurš nereti pieskatīts un dažkārt arī paglābts no brāziena.
Mūža mīlestība
Grāmatvedis — tā ir ļoti punktuāla profesija, tomēr Zentas kundze teic, ka ārpus darba viņa tāda nemaz neesot. Viņas lielākā aizraušanās ir grāmatu lasīšana. Jubilāre atzīst, ka bērnībā nebija daudz iespēju tās lasīt, varbūt tāpēc kļuvušas tik mīļas. Zentai Lasmanei mājās ir bagāts grāmatu klāsts, kas krāts gadu gadiem. Arī tagad viņa kādu nopērk, kaut arī daudz lasāmā rod bibliotēkā. Grāmatas viņai ir ļoti svarīgas, tāpēc dusmojas, ja kāds pret tām izturas nevīžīgi.
— Dažu grāmatu pārlasu vairākas reizes. Mana mīļākā joprojām ir “Kristīne Lavransa meita”. Nezinu pat kāpēc, vienkārši tā ļoti saista. Arī daudzi mūsdienu autori man patīk, īpaši Skaidrīte Gailīte un Biruta Eglīte, — stāsta Zentas kundze.
Grāmatas viņai dod lielo brīvības izjūtu, jo ne jau visur pats var aizbraukt un apskatīt. Tomēr ir reizes, kad ar lasīšanu nepietiek, un arī ceļošana kļuvusi par Zentas kundzes dzīves sastāvdaļu. Savulaik apceļota vai visa Padomju Savienība, bijusi Prāgā. Viņas sapņu zeme esot Itālija, bet turp laikam gan neiznākšot aizbraukt, jo sirmā kundze nejūtoties tik stipra. Toties viņa labprāt dodas ekskursijās tepat pa Latviju. Arī pašu mājās ir daudz skaista ko redzēt.
Visa raža divās vagās
Jubilāres vaļasprieks ir arī adīšana. Ar to gan vairāk nodarbojas ziemas vakaros. Ar pašas adītajām zeķēm tad apgādā bērnus un mazbērnus, arī māsu, kura dzīvo Bauskā. Vienā sezonā jānoada vismaz 50 zeķu pāri.
Vasarā lielu daļa laika aizņem dārza darbi. Zentas kundze bilst, ka viņai dārzā esot divas vagas. Tomēr tajās izaugot viss, kas pašai nepieciešams, un vēl pāri paliekot.
