Uz Skrīveru vidusskolas direktora kabineta balkona siltajos saules staros zaļo prāvs citronkoks. Tā zaros šūpojas jau gatavi un vēl zaļi augļi.
Uz Skrīveru vidusskolas direktora kabineta balkona siltajos saules staros zaļo prāvs citronkoks. Tā zaros šūpojas jau gatavi un vēl zaļi augļi.
— Mana māte pirms 12 gadiem podiņā iestādīja citrona sēkliņu, — saka Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš. — Sēkliņa uzdīga, un kociņš strauji auga. Mātes mājā tam drīz pietrūka vietas, un nu jau četrus gadus citronkoks aug manā kabinetā. Ziemu tas pavada siltumā, bet vasaru uz balkona.
Citronkokam nepatīk tieši saules stari, tāpēc labi, ka to nedaudz noēno lielā kļava, kura aug turpat pie skolas. Šīs vasaras karstums, šķiet, kociņu mazliet novārdzinājis. Ik dienu tam jāuzlej vismaz seši litri ūdens. Turklāt citronkokam nepatīk ūdens no krāna. Tas jāved no akas. Pamazām gan mēģinu viņu “pieradināt” arī pie krāna ūdens.
— Reizi gadā kokam uzlabojam augsni, — atklāj Rakstiņa kungs. — Šo darbu darām kopā ar māti. Daļu zemes no poda izņemam, tās vietā liekam jaunu augsni — melnzemes, grants, mālu, dolomīta šķembu un kūtsmēslu maisījumu.
Interesanti, ka laiku pa laikam citronkoks ieslīgst “ziemas guļā”. Tam nobirst visas lapas. Pēc kāda laika tās plaukst no jauna, un kociņš uzzied. Parasti tas notiek ap Ziemassvētkiem. Aizmetas augļi, kuri ienākas septembra sākumā. Taču vasarā kociņš parasti zied vēl vienu reizi. Atkal aizmetas augļi, kuri ienākas vēlu rudenī.
— Pērn kociņam bija rekordraža — ienācās 28 citroni, — saka Aldis Rakstiņš. — Ēdu pats un cienāju draugus. Šķiet, citronkoks dod spēku. Vienmēr, kad jūtos noguris, apēdu kādu citronu ar visu mizu vai vienkārši tāpat pavadu laiku kociņa tuvumā. Tam ir īpaša smarža, kura palīdz kļūt možākam. Augļi, kuri ienākas vasarā, ir nedaudz saldāki par ziemā izaugušajiem. Turklāt tajos noteikti nav nekādu ķīmisku vielu kā veikalā nopērkamajos.
