Ministru kabinets apstiprināja grozījumus noteikumos, kas regulē latviešu valodas eksāmenu kārtību pilsonības ieguvējiem.
Ministru kabinets apstiprināja grozījumus noteikumos, kas regulē latviešu valodas eksāmenu kārtību pilsonības ieguvējiem.
D līmenis nederēs
Noteikumos par naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas kārtību paredzēts, ka, apliecinot Pilsonības likumā noteikto valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu, persona, kuras valodas prasme pārbaudīta centralizētajā latviešu valodas un literatūras eksāmenā pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādē, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijas dotu sertifikātu ar latviešu valodas prasmes vērtējumu atbilstoši A, B vai C līmenim. Līdz šim varēja iesniegt arī sertifikātu, kas apliecina valodas zināšanas D līmeni, taču prakse liecina, ka to personu, kuras nokārtojušas latviešu valodas centralizēto eksāmenu atbilstoši D līmenim, valsts valodas prasme neatbilst tām prasībām, kādas izvirza naturalizācijas pretendentiem.
Šis grozījums neattieksies uz tām personām, kuras kārtojušas centralizēto latviešu valodas un literatūras eksāmenu pirms noteikumu stāšanās spēkā.
Eksāmens nav mācību stunda
Noteikumos arī paplašināts to gadījumu loks, kad naturalizācijas iesnieguma izskatīšanu izbeidz. Tādu lēmumu pieņems, ja pilsonības pretendents trīs reizes nenokārtos Pilsonības likumā noteikto valsts valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi.
Ar šādu normu paredzēts izvairīties no gadījumiem, kad pretendents ļaunprātīgi izmanto patlaban doto iespēju kārtot pārbaudes neierobežotu skaitu reižu. Dažkārt pretendenti pārbaudi izmanto kā mācību stundu un pat īpaši necenšas papildināt savas zināšanas līdz nākamajai pārbaudes reizei, līdz ar to naturalizāciju pielīdzinot latviešu valodas vai vēstures zināšanu apguves procesam.
Jābūt attaisnojošam iemeslam
Saskaņā ar grozījumiem noteikumos gadījumā, ja pretendents neieradīsies uz valsts valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi un divu mēnešu laikā neiesniegs dokumentus par neierašanos attaisnojoša iemesla dēļ, tas būs pamats naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas izbeigšanai. Prakse liecina, ka līdz šim naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas apturēšanas un izbeigšanas gadījumu ir samērā daudz, pie tam personas ļaunprātīgi izmanto to, ka tiesību normas paredz tikai apturēt iesnieguma izskatīšanu, ja neierodas uz pārbaudi bez attaisnojoša iemesla. Līdz ar to naturalizācijas lietas izskatīšana var turpināties gadiem ilgi.
Atkārtoti pēc pusgada
Savukārt noteikumos par latviešu valodas prasmes un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi veiktas izmaiņas attiecībā uz minimālo termiņu, kādā pilsonības pretendents atkārtoti var kārtot šos pārbaudījumus. Noteikts, ka gadījumā, ja pretendents pārbaudi nenokārto vai atsakās atbildēt, viņš latviešu valodas prasmes pārbaudi atkārtoti otro un trešo reizi var kārtot ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no iepriekšējās pārbaudes reizes, bet zināšanu pārbaudi atkārtoti otro un trešo reizi var kārtot ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem no iepriekšējās pārbaudes reizes.
Patlaban Ministru kabineta noteikumu spēkā esošā redakcija nosaka, ka pārbaudes nenokārtošanas gadījumā pretendents atkārtoti var kārtot latviešu valodas prasmes pārbaudi ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem, bet zināšanu pārbaudi — ne agrāk kā pēc mēneša.
Pieņemot grozījumus šajos noteikumos, paredzēts atbrīvot no pārbaudēm I grupas invalīdus ar totālo afāziju, I un II grupas invalīdus ar progresējošu psihisko saslimšanu un III grupas invalīdus ar abpusējo kurlumu vai kurlmēmumu.
