Graudaugu un eļļas augu šķirņu selekcionāri Latvijā par savu veikumu vēlas saņemt autoratlīdzību.
Graudaugu un eļļas augu šķirņu selekcionāri Latvijā par savu veikumu vēlas saņemt autoratlīdzību. To paredz Augu šķirņu aizsardzības likums, un Latvijas sēklaudzētāju asociācija izsūtījusi graudaudzētājiem vēstules ar aicinājumu deklarēt sējumu platības, lai šo autoratlīdzību varētu aprēķināt.
Latvijas augu šķirņu valsts reģistrā 2006. gadā iekļautas 42 sugu 278 šķirnes, no kurām 182 ir selekcionētas mūsu valstī. No 349 Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautajām šķirnēm 196 ir aizsargātas selekcionāru tiesībām.
Līdz šim autoratlīdzību selekcionāriem maksāja tikai sēklaudzēšanas saimniecības, kuras ar izmantoto šķirņu autoriem bija noslēgušas tā saukto licences līgumu. Taču grozījumi likumā par augu šķirņu aizsardzību paredz, ka šī autoratlīdzība jāmaksā arī tiem zemniekiem, kuri savos laukos sēj un pavairo sēklu, izmanto to ražas un naudas gūšanai bez saskaņošanas ar šķirnes autoru. Latvijā šī maksa ir noteikta Ls 1 par hektāru apsētās platības. No šīs maksas ir atbrīvotas saimniecības, kurās labība, pākšaugi un eļļas augi iesēti mazāk nekā 20 hektāru lielā platībā, kartupeļi — mazāk nekā trijos hektāros.
Augu šķirņu aizsardzības likumā noteikts, ka pēc selekcionāru pieprasījuma audzētājiem jāsniedz informācija par šķirnes izmantošanu, izpildot deklarāciju par šķirņu sējumiem. Šo lietu koordinēt uzņēmusies Latvijas Sēklaudzētāju asociācija, kura pagājušajā gadā izsūtīja zemniekiem vēstuli ar lūgumu deklarēt sējumu platības un norādīt šķirnes, kā arī ievērot autoratlīdzības nosacījumus. Atbildes atsūtīja puse izsūtīto vēstuļu saņēmēju. Daļa arī samaksāja noteikto autoratlīdzību, taču daļa zemnieku joprojām šo nosacījumu ignorē. Tāpēc Sēklaudzētāju asociācija šogad atkārtoti izsūtīja zemniekiem atgādinājuma vēstules.
Sēklaudzētāju asociācijas prezidents Uldis Miglavs stāsta: “Zemnieki neizprot selekcionāru autortiesības. Saprotu, ka negribas maksāt par to, par ko agrāk nebija jāmaksā, taču līdzīga kārtība ir visā Eiropā. Zemniekiem pie tā jāpierod, jo selekcionāru, tāpat kā mūzikas autoru, tiesības ir aizsargātas ar likumu. Latvijā šāda sistēma ir jau vairākus gadus, taču līdz šim neviens tik strikti nelika to ievērot. Pagaidām negrasāmies bargi vērsties pret ziņu nesniedzējiem un autoratlīdzības nemaksātājiem, kaut gan par to var piemērot arī naudassodu.”
Selekcionāru autoratlīdzības ieviešanu atbalsta arī Skrīveru zinātnes centra zinātnieki. Tā direktors Aldis Jansons stāsta: “No sēklaudzēšanas saimniecībām jau saņemam autoratlīdzību un esam to noteikuši 10 procentu apmērā no realizētā sēklas apjoma. Taču summas, ko saņemam, nav lielas. Selekcionāru tiesības ir aizsargātas griķu šķirnei “Aiva”, kā arī vairākām daudzgadīgo zālāju šķirnēm, kas radītas mūsu Zinātnes centrā. Ja graudaudzētāji apzinīgi maksātu likumā noteikto autoratlīdzību, zinātnieki iegūtu papildu līdzekļus, kurus varētu tērēt pētījumiem un izmēģinājumiem, radot jaunas šķirnes.”
***
FAKTS.
Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā no Aizkraukles rajona reģistrētas 27 saimniecības.
