Ir lietas, kuras mūsu valstī vairs nepārsteidz. Proti, pie varas tikušo krasi atšķirīgā rīcība. Viena valdība kaut ko iznīcina, bet nākamā noteikti cenšas atjaunot.
Ir lietas, kuras mūsu valstī vairs nepārsteidz. Proti, pie varas tikušo krasi atšķirīgā rīcība. Viena valdība kaut ko iznīcina, bet nākamā noteikti cenšas atjaunot. It kā dzīvotu vienai dienai, necenšoties domāt perspektīvā, plānot desmitgadēm.
Viena no šādām jomām ir pirmsskolas izglītības iestādes. Vēl pirms dažiem gadiem Latvijas pilsētās un pagastos “dārziņus” centās iznīdēt kā nezāles. Esot nerentabli, bērnu maz un vairāk nedzims, lieki izdevumi apkurei un darbinieku algošanai. Argumenti katrā vietā citi. Un daudzi “dārziņi” šajā “kaujā krita”. Atceros, kā no savām mājām asarām acīs nācās atvadīties Aizkraukles pilsētas bērnudārza “Pasaciņa” audzinātājām un auklītēm, cik sarūgtināti bija vecāki, kuri bija pieraduši uzticēt savus mazuļus tieši šīm darbiniecēm. Tagad “Pasaciņas” vietā ir skolu dienesta viesnīca un skaists sociālais centrs. Protams, arī tāds ir vajadzīgs, taču to varēja ierīkot citur, bērnudārzu saglabājot vecajā vietā. Tagad bērniem vietu novada “dārziņos” nepietiek, bet dzimstība, par laimi, palielinās.
Līdzīga situācija ir daudzās vietās, īpaši pilsētās. Jo jaunās māmiņas, izmantojušas bērna kopšanas atvaļinājumu, grib strādāt, bet “dārziņa” tuvumā nav. Laba aukle maksā dārgi, un arī atrast tādu nav viegli. Kā lai atgriežas darba tirgū, ja nav neviena, kas mazuli pieskata? Vecmāmiņas mūsdienās vēl ir gana jaunas, arī pensijas vecums kā selgā vīdoša bura arvien vairāk attālinās.
Pašreizējā valdība beidzot apdomājusies un secinājusi, ka Latvijā jūtams būtisks bērnudārzu trūkums un ka valstij jāveicina iedzīvotāju ģimenes un darba dzīves savienošana, proti, jāatver jauni bērnudārzi. Skaidrs, ka tie jābūvē no jauna, jo slēgtie jau tukši nestāv — tajos naski iekārtojušās privātfirmas vai arī telpas pārdotas.
Ministru prezidents Aigars Kalvītis šajās dienās parakstījis rīkojumu izveidot darba grupu pasākumu plāna izstrādei jaunu bērnudārzu būvniecībai. Līdz 15. septembrim šai darba grupai jāsagatavo plāns un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Plānu, protams, var uzrakstīt ātri, bet “dārziņi” vēl taču jāuzceļ. Un ko lai tikmēr dara tās jaunās māmiņas, kurām jau drīz jāatgriežas darbā? Jauna parlamenta vēlēšanas tepat aizdurvē, un kas lai zina, vai nākamā Saeima un valdība par bērnudārziem domās tieši tāpat.
