Dārzā un mežā – laiks vērtēt ražu. Pašlaik dabā vērojama dīvaina situācija – nav īsti skaidrs, vai tautas ticējumi piepildīsies.
Dārzā un mežā – laiks vērtēt ražu. Pašlaik dabā vērojama dīvaina situācija – nav īsti skaidrs, vai tautas ticējumi piepildīsies. Piemēram, ticējumi vēstī – ja daudz pīlādžu ogu, būs slapjš rudens. Šķiet, par pīlādžu ražu sūdzēties šogad nevarēsim. Arī tad, ja eglēs daudz čiekuru, būšot labs kartupeļu gads. Jauno čiekuru eglēs šogad sameties ļoti daudz, bet līdz šim kartupeļi sausuma dēļ auguši slikti. Bet līdz rudenim vēl laiks. Pagaidām iepriekšējie ticējumi par šo vasaru ir piepildījušies. Proti, bija vēla, toties pēc tam – kārtīga ziema (sala, un vēlāk arī sniega netrūka). Tas liecināja, ka arī vasara mazliet kavēsies, bet būs karsta un saulaina…
Lai nu kā, darba arī šobrīd netrūkst – ne mājā, ne laukā, ne sētā.
Maldinoša ir doma, ka sējas laiks jau pagājis. Rudens ražai vēl iespējams sēt redīsus, salātus, dilles, spinātus. Vien jāuzgaida, līdz uzlīs tik ļoti gaidītais lietus un lauki atgūs valgmi. Lai nākamajā gadā ziedētu divgadīgās puķes, līdz augusta vidum tās jāiesēj, lai tās paspētu sadīgt un izpiķēt, lai paliekošajā vietā iestādītie stādi pagūtu ieaugt. Jāteic, ar puķēm ir vieglāk nekā ar redīsiem – tās vispirms var iesēt podiņā, tad izpiķēt kastītēs, kur mazās platības iespējams aplaistīt. Un gan jau tad, kad laiks būs augus stādīt dobēs, klāt būs arī lietutiņš, un līdz rudenim tie saņemsies pietiekami spēcīgi. Tātad neaizmirsīsim iesēt dižās pulkstenītes, margrietiņas, grenadīna neļķes, atraitnītes, neaizmirstulītes, kāršrozes un citas puķes. Laiks stādīt zemenes un pavairot rabarberus. Jāpārstāda īrisi, peonijas un citas vasaras pirmajā pusē ziedošas ziemcietes.
Sējas un stādīšanas darbiem vispiemērotākais laiks – no 14. līdz 23. augustam. Vēl ir laiks acot rozes, plūmes un ķiršus. Šajā laikā dēstu audzēšanai var spraust ērikas. Ja ūdens netrūkst, lieti noderētu zemenāju un kauleņkoku laistīšana, jo tieši šobrīd veidojas nākamā gada ziedaizmetņi.
Šajā laikā agrai izmantošanai var skābēt kāpostus – tiem nezudīs sula, kāposti mīksti vārīsies. Arī augusts ir labs laiks zāļu tēju vākšanai. Melleņu mētras un arī kaltētas ogas lieti noderēs diabēta slimniekiem, avenāji ir neaizstājams līdzeklis drudža un saaukstēšanās slimību gadījumā. Noderēs arī brūkleņu mētras, miltenāji, virši, biškrēsliņi, apiņi, vīrceles, ievu ogas, dadžu un kalmju saknes, baldriāni un daudzi citi vēl zaļojoši augi.
Lai atbrīvotos no grauzējiem, pagrabus var dezinficēt ar sēru (1 m³ – 50 līdz 100 g sēra). Ar vaivariņiem jāizdūmo drēbju skapji, plauktos atstājot pa svaigam vaivariņu zaram – lai kodes nemetas.
Dārzā vairākas kultūras ražot jau beigušas. Tāpēc noražojušos augus mēdz izraut un salikt kompostā vai sadedzināt. Tomēr vajadzētu atcerēties, ka zirnājus, kas savu pākšu ražu jau atdevuši, vajadzētu nevis izraut, bet nogriezt tā, lai saknes paliek zemē. Uz tām taču ir izveidojušies gumiņi ar baktērijām, kas bagātina augsni ar slāpekli! Tādējādi zirņu sarūpētais labums augsnei izmantosies pilnīgāk. Augsnes ielabošanai un dezinfekcijai lieti noderēs arī noziedējušās samtenes – augus sasmalcina un iestrādā augsnē. Rozēm (arī citiem vēl ziedošiem augiem) jāizgriež noziedējušās ziedkopas, kāpelējošajām rozēm par trešdaļu var saīsināt noziedējušos zarus, arī citām rozēm var turpināt veidot krūmu. Arī augustā dārzā veicami ravēšanas darbi. Dārza “tīrīšanai”, arī ražas novākšanai labākais laiks – līdz 9. augustam, kā arī no 27. augusta līdz 5. septembrim. šajā laikā jānovāc vasaras āboli, jāizgriež augļukokiem atlauztie un slimie zari. Šie datumi, no mēness fāžu viedokļa raugoties, ir labākais laiks labības pļaujai. Ja šajā laikā skābēsim gurķus, tie būs cietāki (ja pieliksim ozollapu, gurķi labāk glabāsies; pūs, ja liksim mārrutku lapas, labāk pielikt gabaliņu mārrutku saknes). Ja nu sēnes parādīsies, tās arī labāk lasīt šajos datumos – būs cietākas un mazāk tārpainas.
