Gudri amatnieki mājas ceļ vasarā, lai darbs būtu arī ziemā – to iekšējo apdari veidojot.
Gudri amatnieki mājas ceļ vasarā, lai darbs būtu arī ziemā – to iekšējo apdari veidojot. Par darbu, kas paveicams vasarā, jāuzskata arī žoga ierīkošana. Šoreiz pastāstīsim par senākajiem žogu veidiem – akmens mūriem un kāršu žogu.
Dabiska akmens mūri
Latvijā lielākoties lieto divu veidu dabiskos akmeņus – noguluma iežus (dolomītus un kaļķakmeņus) un granīta bluķus – laukakmeņus. Dolomīti ir mīkstāki par laukakmeņiem, taču tāpēc, ka dolomītu plātnēm ir savstarpēji horizontālas virsmas, no tām vieglāk izveidot stipru mūri. Laukakmeņu mūrī grūtāk izveidot caurejošas līmeniskās šuves, akmeņu apaļā forma (arī plēstiem laukakmeņiem taisno pusi liek uz ārpusi) var radīt ķīļa efektu – spiest malā esošos akmeņus uz sāniem. Tāpēc, neatkarīgi no pašu akmeņu nestspējas, mūra kopējo stiprību nosaka tikai javas pretestība (apmēram 10 līdz 12 kg/cm²).
Akmeņu mūriem lieto cementa javu attiecībās 1:5, cementa – kaļķu javu – 1:2:9 vai 1:2:12 vai kaļķu javu 1:3. Vienam m³ akmeņu mūra nepieciešams apmēram 0,3 m³ javas.
Veidojot jebkuru mūra sienu, jāievēro divi pamatnoteikumi: līmeniskajai šuvei starp divām mūra kārtām jāiet cauri visam mūra biezumam; vienas kārtas svērteniskās saduršuves nākamajā kārtā jāpārsedz ar akmeni – divu kārtu svērteniskās saduršuves nedrīkst sakrist.
! Akmens vai ķieģeļu žogu var mūrēt tikai uz stabiliem betona pamatiem.
Nemūrēta akmens sēta
Darbu kārtība ir šāda: nosprauž mūra pamata vietu, visā garumā norok velēnu un izrok 15 cm dziļu grāvi, stingri nomīda. Zemē iegulda lielus plakanus pamatakmeņus ar iespējami taisnām ārējām malām. Akmeņus gulda mozaīkveidā, iespējami pieskaņojot citu citam. Spraugas aizpilda ar mazākiem akmeņiem.
Lai mūris būtu stabilāks, tam uz augšu jāsašaurinās. Lai izveidotu vienmērīgu slīpumu, no četrām koka latām A veidā sanaglo karkasu. Noasina tam kājas, lai var iespraust zemē katru savā mūra pamata galā, savieno ar auklām, pārbauda ar līmeņrādi un metramēru, vai auklas nostieptas vienādā augstumā.
Uz pamata liek vidēja lieluma plakanus akmeņus, mūra ārējā un iekšējā malā izvietojot akmeņus ar taisnām malām uz ārpusi, seko, lai pamata mala būtu nedaudz platāka.
Atkarībā no izmantojamo akmeņu biezuma tiek uzlikts vēl viens vai divi slāņi, līdz mūris ir apmēram 60 cm augsts, tad veido amortizējošo kārtu. Akmeņus liek pamīšus, lai katrs virsējais akmens pārklātu spraugu starp akmeņiem iepriekšējā kārtā.
Īpaša vērība jāvelta mūra galam. Izmeklē lielus plakanus akmeņus amortizācijai, tos ieliek mūra vidū ar tādu aprēķinu, ka tie piedos stabilitāti mūra galam.
Pirms veidot mūra nobeiguma kārtu, noklāj vēl vienu amortizācijas slāni no plakaniem akmeņiem. Mūra stabilitāti pārbauda, stingri paspiežot to no abām pusēm. Ja mūris šūpojas vai nedaudz kustas, spraugās ieliek mazākus akmeņus, tādējādi stabilizējot vaļīgos akmeņus.
Līdzīgu mūri var veidot, spraugas starp akmeņiem aizpildot ar zemi un atstājot mūrī nelielas nišas, kur iestādīt puķes.
Slīpkoku žogs
Par ļoti izturīgu savulaik uzskatīts no skujkokiem darināts kāršu žogs, ko mūsu senči mācējuši gatavot jau vairāk nekā pirms 500 gadiem. Vidzemē tas saukts par igauņu, bet Kurzemē – par sāmīšu žogu (citviet arī par strupju, šķilu, tuņu, vilku, žurbuļu un vēl citādu žogu). Sētas balstam vēlams izmantot divus metrus garus mizotus egles vai priedes mietus, ko zemē iedzen pa pāriem, lai starp tiem varētu ievietot kārtis. Attālums starp diviem vertikālo mietu pāriem – 1 līdz 1,5 m. Tālāk, ceļot žogu, izmanto koku zarus vai tievākus egļu stumbrus (resnākos gareniski pāršķeltus), kuru garums atkarībā no kāršu slīpuma var būt 2 līdz 6 m. Kāršu nostiprināšanai vislabāk ņemt pāršķeltus egļu zarus (1,5 m garus), kuru elastību var palielināt, tos iepriekš karsējot ugunī (var arī tvaicēt virs karstiem akmeņiem) vai mērcējot ūdenī, senči izmantojuši arī kadiķa, kārklu vai egles mizu grīstes.
Kopumā 50 m garam žogam jāsagatavo aptuveni 100 mietu, tikpat daudz kāršu un 150 žagaru (protams, materiālus vēlams savākt ar rezervi).
Žogu sāk celt, pirmās kārts galu atbalstot uz akmens. Ievietoto kārti nostiprina, starp mietiem astoņnieka veidā sasienot žagaru, ko nospriego, piesitot ar āmuru. Virs sasietā žagara var likt vienu vai vairākas kārtis, un, kad izveidots vajadzīgais žoga augstums, zemē iedzen nākamo mietu trīs pārus. Žoga koka stabi parasti pēc diviem trim gadiem sāk pūt, un vēl pēc dažiem gadiem tie jānomaina. Nereti nelīdz arī antiseptiķu pielietošana, taču žoga balstošo elementu dzīvi var pagarināt, ja tos gatavo no divām daļām. Šim nolūkam nepieciešamas metāla caurules (50 līdz 60 cm garumā un apmēram 10 cm diametrā, vēlams krāsotas), kurās iedzen koka kārtis.
Koksnes impregnanti profesionāļiem
Kā jaunākās paaudzes koksnes impregnanti šī gada būvniecības izstādē “Māja 2006” tika pieteikta poļu kompānijas “Altax” ražoto antiseptiķu sērija – astoņi dažādi koksnes un mūra aizsardzības līdzekļi ar plašu iedarbības spektru. Tie spēj ne vien novērst nelabvēlīgo faktoru (kokgraužu, mājas piepes, pelējuma, baktēriju u. c) ietekmi, bet arī iznīcina jau koksnē un arī mūrī esošo mājas piepi un pelējumu. Tas ir būtisks solis uz priekšu mūsdienu antiseptiķu piedāvājumā. “Altax” impregnantus Latvijā izplata SIA “RLM” Rīgā, Patversmes ielā 8. Tālrunis uzziņām 29191374 vai pa e–pastu: [email protected] (interneta adrese: www.rim.lv).
Profesionālus kokmateriālu aizsardzības līdzekļus pret pelējumu, trupes sēnēm, zilējumu un koksngraužiem kukaiņiem piedāvā arī čehu firma “Bochemie”. Šīs firmas izstrādājumus Latvijā izplata SIA “Entario” Rīgā, Zemitāna ielā 6, tālrunis uzziņām 26326888 (www.entario.lv).
***
Mūrējot akmens mūri, jāievēro šādi noteikumi:
1. No zemes nule izraktiem akmeņiem jāļauj pārziemot. Mitrums, kas ir tajos, sala ietekmē var radīt plaisas.
2. Mūrī liekamajiem akmeņiem jābūt tīriem no smiltīm, augsnes, māliem un it īpaši – no organiskām vielām (kūtsmēsliem un trūdiem).
3. Akmeņi jānovieto uz svaigas javas kārtas tā, lai tie pārsegtu iepriekšējās rindas statenisko šuvi. Stūros jānovieto lielāki un garāki akmeņi, lai tie labāk savienotu vienu sienu ar otru.
4. Visas spraugas starp akmeņiem un katrā akmeņu kārtā rūpīgi jānoblīvē ar akmeņu šķembām. Nenošķembots mūris ar tukšām šuvēm pamatīgi nosēžas.
5. Pārtraucot uz laiku mūrēšanu, jāaizpilda stateniskās šuves, bet akmeņu virsa jāatstāj bez javas. Līmenisko šuvi veido, tikai uzsākot nākošās kārtas mūrēšanu.
6. Ja vēlas veidot glīti izšuvotu mūri, tad sienas ārējie akmeņi jāmūrē ar tukšām šuvēm, saliekot vispirms sausā veidā akmens kārtu un pēc tam javu piesviežot no iekšpuses.
