Valmieras rajonā ilgstošā sausuma un karstuma lauksaimniecībai radītā posta dēļ izsludināta ārkārtas situācija.
Valmieras rajonā ilgstošā sausuma un karstuma lauksaimniecībai radītā posta dēļ izsludināta ārkārtas situācija. Zemgales zemnieki atklātā vēstulē Zemkopības ministrijai lūdz rast iespēju kompensēt radītos zaudējumus, citādi reģionā masveidā var sākties saimniecību bankroti. Arī Aizkraukles rajona zemnieki rēķina zaudējumus un prognozē grūtu gadu.
Ārkārtas situācija Valmierā
Zemgales zemnieki, galvenokārt baušķenieki, vēstulē zemkopības ministram Mārtiņam Rozem raksta, ka ražas zudumi reģionā ziemas kviešiem ir 30, vasaras kviešiem — 40—50, vasaras miežiem — 60—70, kartupeļiem — 50, bet dārzeņiem — 50—60 procentu.
Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa gan apgalvo, ka situācija Zemgalē ir salīdzinoši labāka nekā Vidzemē un Latgalē, kur tā ir kritiska. Arī ganības Zemgalē nav tik ļoti izdegušas kā citos reģionos. Cerēto sešu septiņu tonnu graudu no hektāra vietā varēs nokult tikai trīs četras tonnas, tomēr graudu kvalitāte nav tik slikta un sīko graudu nav daudz. Sausuma dēļ būt grūti sagatavot zemi ziemāju sējai, tāpēc speciālisti iesaka izmantot minimālo augsnes apstrādi un bezaršanas tehnoloģiju.
Valmieras lauksaimniecības speciālisti informē, ka gaidāmo ražu graudkopībā ietekmēja jau bargais ziemas sals, kad izsala gandrīz 90 procentu ziemas rapša un puse ziemas kviešu sējumu. Šobrīd aprēķini liecina, ka 420 tūkstošos hektāru visvairāk cietušo platību miežu un auzu raža būs vismaz par 70 procentiem mazāka nekā pērn, bet par trešdaļu mazāk būs kartupeļu.
Ministrija vāc datus
Lai apzinātu situāciju visā valstī kopumā, Zemkopības ministrija sagatavojusi aptaujas lapu par sausuma un karstuma ietekmi uz 2006. gada ražu. Tās šonedēļ var saņemt visos rajonu lauku konsultāciju birojos un pie pagastu lauku attīstības speciālistiem. Aptaujas lapā jānorāda apsētās un apstādītās platības, faktiskā raža un vidējā raža pēdējos trijos gados, kā arī jānovērtē sējumu situācija informācijas sniegšanas brīdī. Izpildītās aptaujas lapas savāks rajonu lauku saimnieku apvienību darbinieki, apkopos datus un nosūtīs ministrijai.
Raža par trešdaļu mazāka
Izvērtējuši situāciju saimniecībās, savu vērtējumu jau tagad sniedz arī lauksaimniecības speciālisti. Informācija Aizkraukles rajona lauku konsultāciju birojā liecina, ka pagājušajā gadā un šogad sētie zālāji ir kritiskā situācijā un gandrīz simtprocentīgi gājuši bojā. Agrāk sētie zālāji nīkuļo, un šajās platībās nav lāga ko pļaut. Labā gadā zālājs pļaujams trīs reizes, bet šogad sausuma dēļ saimnieki pat pirmo atālu nav sagaidījuši. Nogatavojušās labības vārpas, un tās pilnas graudiem, taču tie ir sīki. Zemnieki kopā ar augkopības speciālistiem aprēķinājuši, ka zaudējumi būs ne mazāki par 35 procentiem. Arī kartupeļu raža varētu būt vismaz par trešdaļu mazāka, nekā cerēts.
Rezultāts redzams
Divas dienas nedēļā laukus apskatīt dodas arī Valsts augu aizsardzības dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas inspektore Zane Liepiņa. Ikdienā viņa lūko, vai sējumus un stādījumus neapdraud slimības un kaitēkļi, taču pēdējā laikā lielāku uzmanību pievērš sausuma radītajam postam.
“Pirmdien un otrdien dodos pa izvēlētu maršrutu Aizkraukles un Jēkabpils rajonā un pa ceļam aplūkoju visus laukus. Trešdien redzēto apkopoju, un, tuvojoties krīzes situācijai, sagatavoju arī informāciju, kā rīkoties, lai pasargātu augus no slimībām vai kaitēkļiem. Sagatavoto informāciju regulāri publicē Valsts augu aizsardzības dienesta interneta mājaslapā. Šobrīd vislabāk var redzēt, kurš saimnieks darījis visu iespējamo, lai iegūtu labu ražu. Tas attiecas arī uz ilgstošo sausumu,” stāsta Liepiņas kundze.
Kaimiņiem klājas sliktāk
Tiem zemniekiem, kuri graudus sēja agri un izvēlējās mitrākas un zemākas vietas, kā arī piebaroja augus un lietoja visus nepieciešamos augu aizsardzības līdzekļus, zaudējumi nebūs tik lieli. Taču mālainās un smilšainās augsnēs, īpaši pakalnu virsotnēs, sējumi un stādījumi praktiski iznīkuši. Šobrīd labot vairs neko nevar, vien noskatīties, kā daba dara savu. Mazāk cietušas ziemāju kultūras, lielākie ražas zudumi būs dārzeņu stādījumos un vasaras graudaugiem. Aizkraukles rajonā situācija ir salīdzinoši labāka nekā Jēkabpils pusē.
Liepiņas kundze stāsta, ka Secē, Staburagā un Aizkraukles pagastā, kur lauki ir labākā situācijā, labību jau sāk kult. Graudi gan ir sīki, īpaši auzām. Viņa satikusi arī zemniekus, kuri pat domā, vai vispār ir vērts dažus laukus kult. Ziemas rapsis, kurš neizsala, ir labs, bet vasaras rapsim nav pilnībā attīstījušās pākstis un sēklas. Augu aizsardzības inspektore saka: “Protams, cerēto ražu iegūt neizdosies, taču to, cik lieli būs zaudējumi, precīzi pateikt varēs tikai tad, kad graudi būs nokulti un dārzeņi novākti.” Liepiņas kundze domā: ja šajās dienās līs un kartupeļu stādījumi saņems pietiekami daudz mitruma, vēlākajām šķirnēm bumbuļi vēl varētu attīstīties pietiekami labi.
Atgūst sēklas tiesu
Daudzeses pagasta zemnieku saimniecības “Ziediņi” īpašnieks Uģis Rubenis, novērtējot savus sējumus, saka: “Runa pat vairs nav par 30 procentu lieliem zaudējumiem, bet gan tikai par 30 procentu lielu ieguvumu. Mēģinājām kult rudzus, graudi ir sīki, un, ja tie nederēs pārtikai, nezinu, kur kūlumu likšu. Var jau pārdot spirta ražotājiem, bet pērn bija ļoti neizdevīgi noteikumi.”
Arī Zalves pagasta zemnieku saimniecības “Pumpuri” īpašnieks Juris Smirnovs sāka labības kulšanu, taču aizvakar to pārtrauca lietus, kas šajā pusē nebija bijis kopš 27. maija. “Iedomājieties, kādi izskatās lauki! Vēl jau neesam atguvušies no bargā ziemas sala, kurā manā saimniecībā gāja bojā gandrīz visi miežu sējumi. No 60 hektāru lielās platības labība pārziemoja tikai vietām — apmēram septiņos astoņos hektāros. Nokuļot graudus, atguvu sēklas tiesu un vēl mazliet,” stāsta “Pumpuru” saimnieks.
Juris Smirnovs ir viens no zemniekiem, kurš atbalsta apdrošināšanas sistēmas izveidi lauksaimniecībā. “Tas, ko valsts samaksā kā kompensāciju krīzes situācijā, nav vērā ņemams atbalsts. Desmit latu par hektāru ir tikai mutes aizbāšanai zemniekiem, lai nebļaustās. Taču viena hektāra izmaksas ir apmēram 110 latu. Apdrošinot sējumus, kritiskā situācijā kompensācija būtu daudz lielāka, tikai diemžēl valstī šī sistēma nedarbojas. Pirms dažiem gadiem es un vēl divi Aizkraukles rajona zemnieki apdrošinājām savus sējumus. Un arī toreiz sausuma dēļ zemniekiem radās lieli zaudējumi. Apdrošināšanas kompānijas mums kompensāciju gan samaksāja, taču nākamajā gadā sarunās ar zemniekiem vairs neielaidās,” secina Smirnova kungs.
Pielāgojas apstākļiem
Kritiska situācija izveidojusies arī lopkopībā, taču Kokneses pagasta SIA “Bormaņi” valdes priekšsēdētājs Jānis Miezītis ir optimists un domā, ka pārdzīvos arī šīs grūtības, jo zemnieki ir rūdīti ļaudis. “Pielāgojamies apstākļiem un darām, ko varam. Zemgalē vienmēr bijuši stipri zemnieki, un gan jau saimniecības masveidā nebankrotēs,” saka Miezīša kungs.
“Laižam govis ganībās, dzenam uz tādām pļavām, kur vēl ir zāle. Protams, arī piebarojam dzīvniekus. Barību lopiem meklējam, kur vien varam, un ziemai sagatavotajiem krājumiem klāt neķeramies. Šogad zāle pļaujama laukos, kuros citus gadus slapjuma dēļ nevarēja iebraukt. Nu to izmantojam. Agri nopļāvām zāli, tāpēc atāls nedaudz paaugās un var izmantot arī to,” stāsta Jānis Miezītis. Viņš atzīst, ka “Latvijas brūnās”, kuras ganās “Bormaņu” laukos, ir izturīgas. Protams, samazinājies izslaukums un dažiem dzīvniekiem radušās veselības problēmas, taču koknesieši pagaidām ar visām grūtībām vēl tiek galā pašu spēkiem.
Miezīša kungu satrauc kas cits. “Bormaņos” sākta rudzu pļauja, un svarīgi, lai lietus, kas uzlija šajās dienās, nepārvērstos ilgstošās lietavās. Galvenais, lai zemnieki paspētu novākt to, kas tomēr izaudzis. Viņš atzīst, ka, zinot Latvijas laika apstākļus, katram lopkopim tomēr jāparedz visļaunākais un jāsagatavo noteiktas rezerves. Tāpēc “Bormaņu” saimnieki izmanto iepriekš sagatavotos rezerves krājumus.
Arī Aizkraukles pagasta saimniecībā “Rokāde plus”, kuru vada Egīls Šarkūns, vairāk uztraucas par šogad sētajiem zālājiem, kuri šobrīd ir ļoti sliktā situācijā. Saimniecības 50 slaucamajām govīm, kuras visu gadu dzīvo kūtī un ganībās arī vasarā nedodas, barības pagaidām pietiek, pie ziemai sagatavotajiem krājumiem nav jāķeras. Taču strādāt nav viegli, jo izslaukums nav tik liels, kā gribētos, un arī govis jūtas slikti.
