Vakar tikšanās vietā — Aizkraukles rajona padomē — apvienības “”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK” 9. Saeimas deputātu kandidātu skaits bija vislielākais un arī klausītāju visvairāk.
Vakar tikšanās vietā — Aizkraukles rajona padomē — apvienības “”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK” 9. Saeimas deputātu kandidātu skaits bija vislielākais un arī klausītāju visvairāk. Pieci Zemgales apgabala sarakstā iekļautie kandidāti aicināja potenciālos balsotājus uz diskusiju pie apaļā galda.
Rotājas saules krāsā
Atšķirībā no Tautas partijas, kuru dēvē par “oranžo”, tēvzemieši kļuvuši pavisam dzelteni. Aizkraukles rajona padomes mazo zāli rotāja plakāts saules krāsā ar uzrakstu “Roberta Zīles sociāli ekonomiskā programma”, galdu sedza dzeltens pārklājs, bet katru atnācēju pie durvīm sagaidīja deputāta kandidāts politikas zinātņu maģistrs Jānis Tomels un pasniedza dzeltenus bukletus ar partijas programmu un Zemgales apgabala deputātu kandidātu fotogrāfijām.
Atnākušie saņēma arī nelielus bloknotiņus un pildspalvas, lai rakstītu savus vēlējumus nākamajai valdībai un nosauktu aktuālākās problēmas, kas valstī jārisina. Sanākušie nebija pārāk čakli rakstītāji, tēvzemieši saņēma dažas lapiņas. Ja kāds kaut ko vēlējās zināt, viņš pajautāja vienam vai otram runasvīram.
Iepazīst savējos
No četrām vietām Aizkraukles rajonā, kur vakar bija paredzētas šādas tikšanās, vienīgi Aizkrauklē atnācēji varēja iepazīties ar deputātu kandidātiem no Aizkraukles rajona: kurmenieti Māri Klismetu, kurš šobrīd ir Vides ministrijas Stratēģijas un koordinācijas departamenta vadītājs, un ārstu psihiatru narkologu Raimondu Meikšu no Daudzeses. Sarakstā ir arī Aizkraukles rajona padomes izpilddirektors Guntis Libeks, taču viņš šajā pasākumā nepiedalījās. Toties bija 8. Saeimas deputāti Pēteris Tabūns un Dzintars Rasnačs, kā arī Saeimas deputāta Jāņa Straumes palīgs Jānis Tomels.
Klausītāju vidū bija galvenokārt pensijas vecuma cilvēki no vietējās pensionāru biedrības un represēto apvienības. Lai atbalstītu savējos, no Skrīveriem bija ieradies arī tēvzemietis ar 13 gadu stāžu, 6. Saeimas deputāts Guntars Grīnblats.
Iesniedz garāko sarakstu
Dzintars Rasnačs stāsta, ka tēvzemieši šoreiz izvēlējušies atšķirīgu priekšvēlēšanu kampaņas modeli, paredzot tikšanās un diskusijas ar vēlētājiem, nevis apjomīgas un skaļas reklāmas presē, televīzijā un radio. “Nolēmām, ka svarīgāk uz vietas tikties ar cilvēkiem un dot viņiem pēc iespējas vairāk informācijas,” saka Rasnača kungs. Tēvzemieši sagatavojuši un Centrālajai vēlēšanu komisijai iesnieguši visgarāko kandidātu sarakstu, kurā ir 89 cilvēki, 18 no viņiem kandidē Zemgales apgabalā.
Cirka klaunus neizmantos
Pēteris Tabūns uzsvēra, ka apvienība negrasās rīkot balles un koncertus, lai izklaidētu cilvēkus, vai vēlētāju piesaistīšanai uzaicināt populāras personas, kuras līdzinās cirka klauniem. Tēvzemiešu mērķis neesot cerēt tikai uz dažiem līderiem, tā sauktajām “lokomotīvēm”, bet ļaut reģionos kandidēt pēc iespējas vairāk vietējiem cilvēkiem.
Tomēr, klausoties deputātu kandidātu stāstījumā, varēja secināt, ka tēvzemiešu apvienība daudz neatšķiras no citām partijām, jo arī gandrīz visu saista tikai ar vienu cilvēku — Robertu Zīli, kurš varētu būt viens no šīs partijas iespējamajiem premjera amata kandidātiem. Un arī Tabūna apgalvojums “beidzot pienācis laiks kaut ko darīt, lai tauta dzīvotu labāk” dzirdēts ne reizi vien, un noteikti dažādās interpretācijās to vēl dzirdēsim vai no katra politiķa. Šis laiks “beidzot sākt kaut ko darīt” pienāk ik pēc četriem gadiem, un pirms katrām vēlēšanām atkal un atkal nonākam tajā pašā vietā, kur bijām.
Daudzi cilvēki, vīlušies politiķos, izlēmuši šogad vēlēšanās nepiedalīties. Dzintars Rasnačs ar skaitļiem centās pierādīt, cik šāds lēmums varētu būt bīstams Latvijas nākotnei. Līdz ar to rastos iespēja pie varas nākt promaskaviski orientētām partijām, un sekas būtu neprognozējamas.
Ar Zīles programmu uz Saeimu
Rasnača kungs, kā mūsdienās pieņemts moderni teikt, prezentēja arī Roberta Zīles izstrādāto partijas programmu. Galvenās lietas, ko piedāvā tēvzemieši, ir nodokļu atvieglojumi ģimenēm ar bērniem, kā arī nekustamo īpašumu tirgus reforma, kuras pamatā būtu darījumu aplikšana ar nodokli, piemērojot lielāku likmi spekulatīviem darījumiem un dārgiem mājokļiem. Jānis Tomels uzskata, ka lielākai teikšanai nekustamo īpašumu tirgū jābūt arī pašvaldībām, kuras varētu “nobremzēt” aizdomīgu darījumu, kā arī iekasēt nodokli no darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem.
Katrs deputāta kandidāts izteica atbalstu Zīles kunga sagatavotajai programmai un atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem.
