Liliju audzētājs un kolekcionārs Jānis Vasarietis, kura vārds jau sen pazīstams arī ārpus Latvijas robežām, atzīst, ka „pašam mīļākā ir tā lilija, kura vēl nav uzziedējusi”.
Liliju audzētājs un kolekcionārs Jānis Vasarietis, kura vārds jau sen pazīstams arī ārpus Latvijas robežām, atzīst, ka “pašam mīļākā ir tā lilija, kura vēl nav uzziedējusi”. Pavisam nesen viņa audzētās lilijas bija apskatāmas “Dārza Pasaules” rīkotajā “Ziedu Ballē 2006” un liliju izstādē Dabas muzejā.
Atzinības ir
Jānis Vasarietis ar liliju audzēšanu un selekcionēšanu sāka nodarboties 1968. gadā. Nu viņš ir atzīts par vienu no pirmajiem nopietnajiem dienliliju selekcionāriem, un Latvijas liliju šķirņu reģistrā ir iekļauts vairāk nekā 250, bet nacionālajā liliju šķirņu reģistrā Anglijā — ap 80 Jāņa Vasarieša liliju šķirņu. Ar izaudzētajām lilijām dažādās izstādēs Vasarieša kungs piedalās visu mūžu, gadu garumā iegūtas dažādas valsts mēroga atzinības, viņš arī četras reizes saņēmis prestižo sudraboto kausu no ASV liliju audzētāju biedrības, ko katru gadu piešķir par labāko liliju jaunšķirni. Aktīvi iesaistoties Latvijas liliju audzētāju asociācijā “Lilium Balticum”, jau vairākus gadus tās biedriem piešķir arī “Jāņa Vasarieša kausu” kā apbalvojumu par liliju tēla spodrināšanu.
Viena no tūkstoša
Jānis Vasarietis stāsta, ka savācis arī no citiem liliju audzētājiem maksimālo liliju šķirņu skaitu, galvenokārt viņš tās pavairo, lai sīpolus izdalītu liliju “mīļiem” par skaistām acīm. “Man svarīgi, lai pēc iespējas vairākos dārzos uzzied lilijas. Es atdodu sīpolus cilvēkiem, kuri apņemas tās audzēt, piedalīties izstādēs un “andelēties” ar sīpoliem. Nevienu liliju sīpolu neesmu ne pircis, ne arī pārdevis. Laba sadarbība man izveidojusies ar mazpulcēniem, viņi izrāda interesi,” stāsta Vasarieša kungs. Gadā viņš iesēj no viena līdz trim tūkstošiem liliju sēkliņu. Tikai trešajā gadā lilijas uzzied, un pirmo atlasi var izdarīt jau pēc ziedu skaistuma un oriģinalitātes. Trīs četrus gadus pēc ziedēšanas var atlasīt sējeņus – no 1000 paliek tikai dažas un labi, ja viena lieliska šķirne.
Lilijas ar sieviešu vārdiem
Šobrīd Jāņa Vasarieša piemājas dārziņā aug ap 150 liliju šķirņu un ap 100 vēl nenotestētu hibrīdu. Liliju audzētājs atzīst, ka, piešķirot jaunai šķirnei nosaukumu, esot jādomā radoši. Starptautiskajā liliju reģistrā esot ap 7000 šķirņu, un likums paredz, ka jaunu šķirni nedrīkst nosaukt jau esošā vārdā. “Visi skaistākie sieviešu vārdi jau salikti, tāpēc jādomā kas jauns un oriģināls,” viņš atzīst. Jāņa Vasarieša liliju šķirnes — “Zelta fazāns”, “Rādu mēli”, “Sudrabnauda”, “Akcents”, “Via Baltica”, “Alsunga”, “Asins lāse”, “Pirmklasniece” — tikušas pie ļoti oriģināliem nosaukumiem. Selekcionārs atceras, kā pirms gadiem pie viņa ciemojusies Sandra Kalniete, un viņš teicis, ka dārzā ziedot lilija, kurai dots nosaukums”Tautas fronte”. Sandras Kalnietes uzdevums bijis atrast īsto, un, divreiz apiedama visu dārzu, viņa nostājusies pie īstās. Tātad nosaukums atbilst īstenībai!
Darba turpinātājs būs
Jānis Vasarietis atzīst, ka daudz domā par to, kas turpinās viņa iesākto darbu: “Manus bērnus un mazbērnus šī nodarbe nesaista, tāpēc uz viņiem neceru. Esmu atradis jaunieti no Iršiem – Edgaru Biti, kurš mācās par agronomu, audzē un selekcionē lilijas. Ļoti pozitīvs un gaišs cilvēks, viņā es saskatu sava darba turpinātāju.” Mūsdienās prasības arī šajā jomā aug katru brīdi. Vairs nepietiek tikai ar to vien, ka uzzied krāšņs zieds. Ziedu pircēji un tirgotāji prasa lielākus un krāšņākus ziedus, kuri dienām ilgi bez ūdens nenovīst. Uzziedinātāji prasa, lai jaunās šķirnes uzziedētu arvien īsākā laikā. Sīpolu ražotāji pieprasa aizvien ātraudzīgākas šķirnes un tādas, kas augtu lilijām pilnīgi nepiemērotos apstākļos. “Liliju audzētavā Holandē jau tagad savstarpēji krusto tādas liliju šķirnes, kuras parastos apstākļos nav iespējams sakrustot. Tur tās pakļauj šokam un iegūst salcietīgus augus ar milzīgiem, daudzkrāsainiem ziediem,” stāsta Jānis Vasarietis.
