Tūrisma informācijas centros var saņemt jaunāko informāciju par tūrisma iespējām gan rajonā, gan reģionā, gan arī visā Latvijā.
Tūrisma informācijas centros var saņemt jaunāko informāciju par tūrisma iespējām gan rajonā, gan reģionā, gan arī visā Latvijā. Aizkraukles rajonā ziņas par apskates objektiem, atpūtas iespējām un naktsmītnēm var iegūt divās vietās: Skrīveru tūrisma informācijas centrā, kurš iekārtots Skrīveru pagastmājā, kā arī informācijas centrā Koknesē, kurš darbojas Vidusdaugavas mežsaimniecības ēkā.
Nesen tūrisma informācijas centram Koknesē mainīja statusu, un tas kļuva par Kokneses pagasta pašvaldības aģentūru “Kokneses tūrisma informācijas centrs”. Tās vadītāja Daina Liepiņa aktīvi piedalās dažādos ar šo nozari saistītos semināros, konferencēs un izstādēs, apkopo jaunāko informāciju par visu Aizkraukles rajonu, lai to varētu ievietot dažādos informatīvajos bukletos, veidot norādes un informatīvos stendus.
Šovasar Aizkraukles rajonā izvietotas jaunas norādes gan uz apskates objektiem, gan atpūtas vietām. Uz apskates objektiem tās uz brūna fona, uz atpūtas vietām — uz pelēka. Valsts finansētais projekts, kuru realizēja Tūrisma attīstības valsts aģentūra, ilga trīs gadus, tāpēc pēdējā gada laikā atvērtās atpūtas vietas diemžēl šajā norāžu sarakstā nav iekļautas.
Nupat informācijas centrā saņemti Tūrisma attīstības valsts aģentūras izdotie bukleti “Tūrisma mītnes laukos” par visiem Latvijas reģioniem. Šogad izdots arī buklets “Zemgale. Praktiska informācija tūristiem”, kā arī “Aizkraukles rajona tūrisma maršruti”. Šajā bukletā aprakstīti trīs tūrisma maršruti: Valle—Kurmene—Ērberģe—Nereta; Jaunjelgava—Sece—Staburags; Skrīveri—Aizkraukle—Koknese—Stukmaņi—Odziena—Vietalva—Vecbebri. Ir uzskats, ka tur jau nav ko redzēt. Taču Daina Liepiņa pati apceļoja šos maršrutus un secināja, ka tik slikti vis nav: “Cilvēki ir ļoti atvērti, viņi ir sagatavojušies un gaida tūristus. Protams, tās nav apskates vietas tā sauktajam masu tūrismam, taču individuālajiem ceļotājiem tur noteikti ir ko redzēt, un viņus arī ļoti laipni uzņems,” saka Liepiņas kundze.
Reiz izbraukumā uz Valli satikām ceļotājus no Slovēnijas, kuri vaicāja, kā nokļūt Bauskā. Viņi atzina, ka Latvijas laukos tūristiem trūkst informācijas. Ārzemnieki tūrisma informācijas centros paņem bukletus, izvēlas, kurp doties, taču, kad aizbrauc uz kādu pagastu, izrādās, ka tur nav norāžu, karšu, informatīvo stendu. Daudzviet laukos cilvēki nerunā svešvalodās, tāpēc arī viņi neko daudz nevar pastāstīt. Arī Liepiņas kundze atzīst, ka ne visur laukos cilvēki ir gatavi uzņemt ārzemju tūristus, tāpēc arī lielajās kartēs nav mazo maršrutu, lai nebiedētu ne vietējos iedzīvotājus, ne ceļotājus.
Tūrisma attīstības valsts aģentūra uzsākusi vēl vienu projektu, lai izgatavotu vienota parauga autotūrisma informatīvos stendus, kurus novietos ceļa malās. Pirmais šāds stends jau novietots Vidzemes šosejas 38. kilometrā. Daina Liepiņa sagatavojusi informāciju arī par 12 objektiem Aizkraukles rajonā. Šādā stendā būs ziņas ne tikai par apskates objektiem, bet arī par tuvāko apkārtni.
Daina Liepiņa stāsta: “Ja runājam par atpūtas un izklaides vietām, Aizkraukles rajonā Daugavas labajā krastā to netrūkst. Pamazām šis tas veidojas arī pagastos Daugavas kreisajā krastā, taču ne tik strauji. Uzņēmēji gan nāk pie mums un konsultējas par tūrisma attīstību rajonā, ceļotāju vēlmēm, nākotnes perspektīvām.”
Liepiņas kundze atzīst, ka mūsu viesu namu īpašniekiem konkurence arvien pieaug. Ja pirms septiņiem gadiem, kad viņa sāka strādāt šajā nozarē, no Rīgas līdz Koknesei bija diezgan maz viesu māju un ceļotāji bieži vien izvēlējās naktsmītnes Aizkraukles rajonā, tad tagad šajā posmā to ir tik daudz, ka cilvēki jau domā, vai viņiem ir izdevīgi braukt simts kilometru vai tomēr labāk mērot divreiz īsāku ceļu. Tāpēc nākotnē varēs pastāvēt tās viesu mājas, kuras domās, kā attīstīties un ko vēl papildus naktsmājām piedāvāt tūristiem.
