Lasot avīzes vai ieslēdzot televizoru, lai noskatītos ikvakara ziņu pārraidi, vairs negaidu, ka tās vēstīs par pozitīviem notikumiem mūsu dzīvesvietā, valstī un pasaulē.
Lasot avīzes vai ieslēdzot televizoru, lai noskatītos ikvakara ziņu pārraidi, vairs negaidu, ka tās vēstīs par pozitīviem notikumiem mūsu dzīvesvietā, valstī un pasaulē. Nemainīgi dienas jaunumu “spicē” ir līķi — noslīkušie, autoavārijās bojāgājušie, nogalinātie, bez vēsts pazudušie. Diemžēl mēs, sabiedrība, esam kļuvuši imūni pret šādām ziņām, un tas, ka kārtējo reizi nelaimes gadījumā gājis bojā kāds cilvēks, nešķiet nekas ārkārtējs. Lai notikušais liktos svarīgs, aizskartu mūsu emocijas un pievērstu problēmai sabiedrības uzmanību, bojā jāiet desmitiem un pat simtiem nevainīgu cilvēku. Tikai tad, kad tas noticis, atbildīgās amatpersonas meklē vainīgos un mēģina attaisnoties par notikušo. Vai bojāgājušajiem dzīvību atgriezīs tas, ka kāda amatpersona atkāpsies no amata? Domāju, ka nē.
Šomēnes desmit dienās vien savos dzīvokļos no pārlieku lielā karstuma miruši 38 sirmgalvji, vecāki par sešdesmit gadiem. Kas pie tā vainojams? Vai tiešām tikai karstais laiks un veco cilvēku sliktā veselība vai arī nezināšana un nespēja sev palīdzēt? Rodas jautājums par to, kāpēc joprojām Latvijā nekas netiek darīts pirms nelaimes gadījuma, lai to novērstu. Analizē un spriež tikai pēc tam, kad neko vairs nevar mainīt.
Šogad veiksmīgi izvairījāmies no “tradicionālajiem” asiņainajiem Jāņiem, toties tagad esam sagaidījuši asiņaino vasaru. Kā informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses sekretāre Inese Veisa, vēl šajā nedēļas nogalē noslīkuši pieci cilvēki, šomēnes kopā Latvijas ūdeņos atrasti jau 35 slīkoņi, tostarp četri no noslīkušajiem ir bērni līdz sešpadsmit gadu vecumam. Arī Aizkraukles rajonā ūdens paņēmis triju cilvēku dzīvības. Gatavojot policijas ziņas par kriminālnotikumiem Aizkraukles rajonā, katru reizi sastopos ar informāciju par kautiņiem ģimenē, par nežēlīgu attieksmi pret dzīvniekiem un dažādiem nelaimes gadījumiem, kuri izraisīti dzērumā.
Nožēlojami ir tas, ka par šādiem notikumiem atbildīgi esam it kā visa sabiedrība kopumā, jo tas notiek mums līdzās. Tomēr tad, kad par notikušo jāuzņemas atbildība, nav neviena. Ne valsts, ne pagasta līmenī. Un vienā dienā nekas nemainīsies.
