Nejauši radās izdevība izlasīt darbu “Laiku lokos” — grāmatu par Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolu. Lasīju kā romānu!
Nejauši radās izdevība izlasīt darbu “Laiku lokos” — grāmatu par Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolu. Lasīju kā romānu! Tik spilgti, tik saturīgi viss uzrakstīts! Varu iedomāties, cik darba stundu (dienu, nakšu) bijis vajadzīgs, lai savāktu to bagātīgo materiālu klāstu un visu sistemātiski apkopotu.
Apbrīnas vērta ir skolotājas, novadpētniecības pulciņa vadītājas Vijas Svenčas erudīcija, uzņēmība un organizatoriskās spējas, iesaistot tik aktīvā darbā skolēnu kolektīvu.
Domāju, ka Aizkraukles vakara vidusskola var lepoties ar to, ka ir dokumentēta visa līdzšinējā skolas vēsture. Latvijā nav daudz tādu skolu, kuras savā bibliotēkā varētu piedāvāt ko līdzīgu.
Nedrīkst pielikt “punktu” apkopotajam, bet rūpīgi jāgatavojas darba “Laiku lokos” otrā sējuma izdošanai.
Novēlu skolotājai Vijai Svenčai labu veselību un daudz enerģijas — nepamest tik aizraujoši iesākto un veiksmīgi pabeigto darbu!
Paldies arī visiem pārējiem skolotājiem, kuri, protams, ir ieguldījuši šajos, sevišķi pēdējos, gados tik daudz darba, ka var lepoties ar savas skolas absolventiem un viņu dzīves darba rezultātiem.
Paldies par interesanto grāmatu “Laiku lokos”!
Vienīgi žēl, ka darbs noformēts tikai datorrakstā. Ja tas būtu iespiests grāmatā un vēl ar krāsainām ilustrācijām, tad to varētu izlasīt lielāks interesentu loks, tie, kuri ir vai arī bijuši saistīti ar šo skolu, gan arī daudzi, daudzi citi.
Ceru, ka skolas kolektīvs atradīs iespēju manu vēlējumu īstenot.
Valentīna Juzefoviča Baldonē
