Tevi lūdzu, ja vien vari, piedod, ka tik tālu es.
Tevi lūdzu, ja vien vari,
Piedod, ka tik tālu es,
Sejā sitas egļu zari,
Kājas sūnu kurpes nes.
Tu tik tuvu, tomēr tālu,
Sirds kā putnēns krūtīs trīc,
Purvā redzu dienu bālu,
Bērzu birzī uzkāpj rīts.
Dāvāji reiz rožu klēpi,
Baltākas kā bērzu tāss,
Savu mīlu tajās slēpi,
Jūtas tās — visskaistākās.
Kas par to, ka tālu projām
Dzenis mūsu māju kaļ,
Manas dienas, manas stundas
Runcis smalkos miltos maļ.
