Biržu brīnumus meklējot. Tūrisma centrs jaunās telpās. Pārsteigums alus darītavas veikalā

(1. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 16. maija numurā.)

Tālāk mūsu ceļš ved uz Biržu tūrisma centru, kas nupat iekārtojies jaunās, mājīgās un mūsdienīgās telpās, un mēs tajā esam teju pirmie apmeklētāji. Tūrisma centrā var atrast visu nepieciešamo informāciju par tūrismu, interesējošām vietām, pasākumiem, maršrutiem, ēdināšanu, izmitināšanu un biznesa iespējām Biržos, kā arī iegādāties suvenīrus, ko mēs arī izmantojam. Tāpat noskatāmies nelielu filmiņu par tūrisma piedāvājumu, kas tapusi tieši šajā sadarbības projektā. Tūrisma centra vadītāja Raminta Indrilēniene atzinīgi novērtēja sadarbības projektu, jo tas ļauj paplašināt tūrisma piedāvājumu Sēlijas reģionā, izveidojot mūsdienīgu un interaktīvu maršrutu.

“Pateicoties šim projektam un Biržu rajona pašvaldības administrācijas atbalstam, mums izdevās atjaunot apmeklētāju centru, kas kļuvis par visa rajona vizītkarti. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai pirmais tūristu iespaids būtu patīkams un neaizmirstams. Centra modernizācija neaprobežojas tikai ar telpu uzlabošanu — ir iegādātas virtuālās brilles, planšetes ekskursijām, mobilie stendi izstādēm, un drīzumā pie centra tiks uzstādīts arī mūsdienīgs infoterminālis,” sacīja tā vadītāja.

Aizkraukles novada Staburaga pagastā Sēlijas tūrisma sezonu vēl atklās, bet lietuvieši jau pasteigušies un Biržos vērienīga tūrisma atklāšana ar daudziem jautriem pasākumiem notikusi jau 3. maijā. Šajā dienā atklāts arī jauns tūrisma maršruts, kas saistīts ar tiltiem Biržos. Arī par tiem noteikti atradīsiet informāciju Biržu tūrisma informācijas centrā.

Pārsteigums alus darītavas veikalā

Kas gan ir ekskursija bez iepirkšanās — īpaši suvenīru un vietējo ražojumu iegādes. Tāpēc pa ceļam uz kultūras centru iegriežamie trīs tirgotavās, kur iepazīstam vietējos produktus, kas kalpo arī kā Biržu atpazīstamības zīme, un piedzīvojam kādu pārsteigumu. Vispirms apmeklējam “Rinkuškiai” alus darītavas veikalu. Šī alus darītava ir viena no jaunākajām Biržu rajonā un saražotā alus apjoma ziņā ir vidēja izmēra Lietuvas mērogam. Ģimenes uzņēmumā, kas pilnībā ir vietējā kapitāla uzņēmums un kura ražotne ir Biržu pievārtē, ražo ne tikai alu, bet arī citus atspirdzinošus dzērienus, piemēram, dažādu garšu kvasu, ir arī bezalkoholiskais alus un citi dzērieni. Uzņēmuma mājaslapā rakstīts, ka tas alu pārdod ne tikai Lietuvā, bet arī ārvalstīs, taču Latvijā to tik viegli neatrast. Pēc tā labāk doties uz Biržiem. Gadā pārdod aptuveni piecus miljonus litru alus. Uzņēmuma pārstāve mums pastāstīja, ka veikaliņā var iegādāties arī alus saldējumu, kas no uzņēmuma portera alus tiek ražots kādā Latvijas saldējuma darītavā. Kad vaicājam, kurā, — saņemam pārsteidzošu atbildi — Skrīveru mājas saldējuma darītavā!

Vēl pa ceļam ieejam uzņēmuma “Siūlas” “Linu mājā”, kas arī ir vietējā ražošanas uzņēmuma tirdzniecības vieta. Šī ir senākā linu izstrādājumu rūpnīca Lietuvā, kas Biržos darbojas no 1928. gada un tā atrodas vēsturiskās Astravas muižas teritorijā. Uzņēmums savu produkciju tirgo firmas veikalos arī Viļņā, Kauņā un Klaipēdā, kā arī pirms desmit gadiem izveidotajā internetveikalā. “Mīlestība pret linu lietuviešiem ir kā daļa no tautiskās identitātes. Jau izsenis lins ir bijis svarīgs — apģērbis, rotājis, mazgājis un iemidzinājis. Mums tas ir dabiski un ierasti. Mūs ļoti iepriecina, ka arī citās valstīs lins kļūst arvien populārāks un vairāk novērtēts. Katru gadu, kad piedalāmies starptautiskās tekstila izstādēs, mūsu audumu un izstrādājumu stendam tiek pievērsta liela uzmanība — klienti iepazīst mūs, novērtē un atgriežas vēl un vēl. Mūsu izstrādājumus var atrast visā pasaulē — no ASV līdz Dienvidkorejai un Japānai, nemaz nerunājot par Eiropu. Un mēs par to ļoti priecājamies!” tā par saviem izstrādājumiem saka uzņēmuma pārstāvji.

Un visbeidzot apmeklējam maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja “Biržu dona” jauno veikalu, kas ir lielākais no uzņēmuma tirdzniecības vietām. Te nopērkam arī jaunāko Biržu rajona laikraksta “Biržu Vārds” numuru. Interesanti, ka te var nopirkt dažādus gardumus ne tikai mums — cilvēkiem, bet arī īpašus kēksiņus suņiem, jo “Biržu donas” veikali ir draudzīgi dzīvniekiem.

Kultūras mantojums un daudzveidība

Starptautiskajā projektā iesaistījies arī Biržu kultūras centrs. Vispirms šajā vietā mūs pārsteidza sirsnīgā uzņemšana — tikām sagaidīti kā dārgi draugi. Otrs pārsteigums bija kultūras centra plānojums un iekārtojums. Pagrabstāvā ierīkotā ģērbtuves zona un plašais, mājīgais vestibils. Pie sienām izkārtas gleznas ar Biržu puses ievērojamākajiem apskates objektiem. Savukārt skatītāju zālē, kur ir 450 vietas, priecē paaugstinājums jau no pirmās rindas.

Sarunu gaitā uzzinām šī projekta ieguvumus. Projekts paredzējis LED ekrāna ierīkošanu uz Biržu kultūras centra fasādes. Lai varētu izbaudīt brīvdabas norises — pasākumu, filmu un pārraižu skatīšanos, iegādāti pufi. Centra darbinieki projekta laikā veido muzikālu un izglītojošu programmu vietējiem un ārvalstu tūristiem, un šim nolūkam tiek iegādātas kankles un skuduči (tās atgādina mūsu kokles un stabules).

Kultūras centra ļaudis mums demonstrēja divas īsfilmas. Pirmā mūs iepazīstināja ar kultūras centra darbību. Par to, ka tas ir nozīmīgs Biržu iedzīvotāju dzīvē, liecina ne tikai pasākumu klāsts, bet arī tur darbojošies kolektīvi. Tie ir gan kori, gan deju kopas, folkloras kopas un citi muzicējošie kolektīvi. Savukārt otra filma vēstīja par ievērojamākajām vietām Biržos, kurās pabijām arī mēs.

Biržu kultūras centra darbinieki ļāva mums ielūkoties savā tautas dainu pūralādē, kas neilgajā laika brīdī radīja priekšstatu par kultūras mantojumu. Vispirms mēs daudzbalsīgi padziedājām, tad lietuviešu tautas melodijas mēģinājām izspēlēt ar stabulēm un koklēm.

Vēl tikai atvadīšanās un piemiņas foto. Iespējams, vēl kādu reizi atbrauksim, lai ilgāku laiku pavadītu arī līdzās kultūras centram esošajā laukumā, kam dots dzejnieka Juliusa Janoņa vārds, kur vakara krēslā izgaismojas strūklakas.

Vairāk nekā puskilometrs skaistu skatu un noskaņas

Biržas lepnums un viena no cilvēku iemīļotākajām pastaigu vietām noteikti ir 525 metrus garais un 2,45 metrus platais gājēju tilts pār Širvēnas ezeru. Tas ir garākais gājēju tilts pār ezeru Lietuvā, un ved no pilsētas uz Astravas muižu, un šī ir iespēja iepazīt Biržus uz ūdens.

Širvēnas ezers ir mākslīgi veidots 1575. gadā, aizsprostojot divas cauri Biržiem tekošas upes — Apašču un Aglonu, lai sargātu pieeju cietoksnim un pilsētai. Ezera rašanās saistīta ar Biržu aizsardzības cietokšņa būvniecību. Purvainajā vietā izveidotais lielais ezers droši aizsargāja pili un pilsētu no ziemeļu puses. 1928. gadā, kad otrā ezera pusē Astravas muižas ēkās izveidoja linu fabriku, pāri Širvēnas ezeram uzbūvēja gājēju tiltu, kas kalpo joprojām, un ir viens no pilsētas tūrisma objektiem. Tiltu apmeklē gan pilsētnieki un Biržu viesi, kuri grib papriecāties par ezeru un pastaigāties līdz Astravas muižai, gan jaunlaulātie, kā arī makšķernieki.

Šodien ezera platība ir 325 hektāri un tā vidējais dziļums ir 2,22 metri. Ezerā ir 15 salas, krasti daudzviet klāti niedrājiem, kur mīt vai sastopamas vairāk kā 80 putnu sugu. Ezera platība ir ievērojama, un bijuši dažādi ierosinājumi tā aktīvākai izmantošanai, arī kuģošanai ar motorizētajiem peldlīdzekļiem. Tomēr tas neguva atbalstu, ļaujot pa ezeru pārvietoties tikai ar airu lavām vai citiem mierīgākiem un klusākiem braucamajiem, lai netraucētu dabas mieru, ko šajā vietā novērtē cilvēki. Tas viss gan neliedz tiltu izmantot pasākumiem. Tūrisma sezonas atklāšanas svētku laikā tur notikušas sievu nešanas sacensības, un puskilometru garais posms nav joka lieta. Pirmajā brīdi pat dažam gājējam, dzirdot par 525 metriem, rodas šaubas, vai spēs tos noiet, bet pastaiga ir viegla un relaksējoša. Turklāt pievilcīgs skats no ezera vidus paveras uz abām pusēm, lai gribētos apstāties tilta vidū un vienkārši baudīt noskaņu.

Aizvadītajos gados tilts remontēts un izveidotas labiekārtotas pastaigu takas abās ezera pusēs — gan pilsētā, gan pie Astravas muižas. Tās pielāgotas visiem apmeklētājiem, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un velobraucējiem, kuri tiltu šķērso, dodoties ikdienas gaitās. Līdzās takām izvietotas velosipēdu novietnes, soliņi, atkritumu tvertnes, informācijas zīmes, un atpūtas vietās ir apgaismojums. Tā kā pastaiga pa tiltu sākas un beidzas skaistā vidē, kur gribas apstāties, baudīt apkārtnes mieru un skaistos skatus. Tās ir patīkamas pārmaiņas, jo uzlabojumi ir acīmredzami. Kā stāstīja mūsu gide, remonts nepieciešams būtu arī aizsprostiem, bet tam nepieciešami lieli līdzekļi, jo darbi ir sarežģīti, ņemot vērā vēl to, ka būves ir ūdenī. Pašvaldībai tādas naudas nav, un pagaidām nav izdevies gūt atbalstu arī no valsts vai Eiropas Savienības fondiem. Valsts ierēdņi gan ieteikuši, ka vieglāk būtu remontēt aizsprostus, ja no ezera izlaistu ūdeni. Neapšaubāmi, ka vieglāk tas būtu, bet tie ir 325 hektāri ar ūdeni līdzās pilsētai. ◆

Materiāls tapis saistībā ar Interreg VI-A Latvijas—Lietuvas programmas 2021.—2027. gadam projektu nr. LL-00132 “Tūrisma piedāvājuma attīstība Sēlijā” (“Weekend in village”). Par tā saturu pilnībā atbild Aizkraukles reģionālais laikraksts “Staburags”, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Turpmāk vēl…