Seces, Staburaga, Sunākstes, kā arī Jēkabpils rajona Sēlpils pagasta vadītāji piedalījās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.
Seces, Staburaga, Sunākstes, kā arī Jēkabpils rajona Sēlpils pagasta vadītāji piedalījās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kurā izvērtēja situāciju uz valsts autoceļa Aizkraukle—Jēkabpils, kurš ved cauri šiem pagastiem.
Reakcija ir!
Secieši, staburadzieši, sēlpilieši diendienā pa grantēto ceļu Aizkraukle—Jēkabpils dodas gan uz vienu, gan otru pilsētu. Tikpat bezgalīga kā seriāls “Hameleonu rotaļas” ir arī cīņa par šī ceļa remontu, jo pavasarī un rudenī tas vietām burtiski izšķīst, lietus izskalo bedres pusceļa platumā, bet vasarā reizēm autovadītāji nezin kā izlaipot starp grambām.
Sākoties atkusnim un problēmām uz ceļa, arī šogad no šiem pagastiem uz visām atbildīgajām institūcijām kārtējo reizi ceļoja vēstules ar lūgumu ceļu beidzot salabot. Šoreiz gan Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, Satiksmes ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī citām iestādēm adresētās vēstules bija parakstījuši ne tikai pašvaldību vadītāji, tām bija pievienoti vairāku simtu autovadītāju paraksti. Sekoja arī reakcija: Jēkabpilī bija ieradies jaunais satiksmes ministrs Krišjānis Peters, politiskā apvienība “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” ar laikraksta “Latvijas Vēstnesis” starpniecību pieprasīja viņa paskaidrojumus par šo problēmu, bet Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti uz tikšanos aicināja gan Aizkraukles, gan Jēkabpils rajona Daugavas kreisā krasta pagastu vadītājus.
Sola labot pusi
Seces un Staburaga pagastu vadītājas Ilona Bartkeviča un Aina Ķīse uz Rīgu devās, rūpīgi sagatavojušās, līdzi ņemot vēstules no iepriekšējās sarakstes starp pagastiem un dažādām iestādēm, publikācijas un fotogrāfijas. Aina Ķīse atzīst, ka deputāti gan pārāk lielu interesi par sagatavotajiem materiāliem neizrādīja, tomēr pārrunu laikā secināja, ka, plānojot ceļu remontus, lielākā daļa līdzekļu ieguldīta vairāk noslogotajās maģistrālēs, neatjaunojot paralēlos un alternatīvos ceļus. Piešķirtais finansējums valsts ceļiem lauku rajonos ir niecīgs.
Satiksmes ministrijas pārstāvis komisijas sēdē informēja par pirmās šķiras valsts autoceļu atjaunošanas darbiem Daugavas kreisajā krastā laikā no 2007. līdz 2013. gadam. Plāns paredz līdz 2008. gadam atjaunot 13 kilometru garu ceļa posmu no Aizkraukles pagrieziena līdz Seces pagasta robežai, ko ministrijas speciālisti atzinuši par vissliktāko. Ja solījumam sekos arī reāls darbs, tad vismaz secieši varēs mierīgāk uzelpot. Ņemot vērā neapmierinošos braukšanas apstākļus, pagājušajā gadā jau izstrādāja šī posma atjaunošanas projektu.
Staburagam — cerība, Sēlpilij — nekā
Staburaga pagasta padomes priekšsēdētāja Aina Ķīse jautā: “Ir jau labi, ka vismaz tik daudz, bet ko pēc tam? Ja tālāko ceļa posma remontu atliks uz vēlāku laiku, cilvēki aizbrauks līdz Secei un griezīsies atpakaļ? Deputāta Krišjāņa Kariņa vārdiem runājot: ņemot vērā situāciju uz ceļiem, visi iedzīvotāji būtu jāpārceļ dzīvot ceļa Rīga—Sigulda apkaimē, mūsu pagasti jālikvidē, un tad nevienam nebūtu sūdzību.”
Diemžēl par tālāko ceļa posmu 11 kilometru garumā no Seces caur Staburagu līdz Jēkabpils rajona robežai skaidrības pagaidām nav, bet Sēlpils pašvaldības centieni panākt ceļa remontu arī sava pagasta teritorijā vispār noraidīti. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks A. Židkovs vēstulē Seces un Staburaga pagasta vadībai raksta: “Satiksmes ministrija piedāvā iekļaut pirmās šķiras autoceļu rekonstrukcijas programmā 2007. — 2013. gadam arī otru 11,05 km garo grantēto posmu Sece—Jēkabpils rajona robeža. Tomēr jūsu kaimiņiem, Jēkabpils rajonam, šis autoceļš ir tikai trešā ceturtā prioritāte, jo cauri Sēlpils pagastam šī ceļa grantētais posms ir relatīvi apmierinošā situācijā, salīdzinot ar Aizkraukles rajona 24 km garo posmu.”
Vajag desmit miljonu
Satiksmes ministrija un valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi” ar Zemgales reģiona attīstības aģentūru pirmās šķiras autoceļu rekonstrukcijas posmu prioritāšu sarakstu katrā no rajoniem jau saskaņojušas un programmu apstiprinās šīgada beigās. Tomēr ministrijas ierēdņi norāda, ka programmā iespējamas izmaiņas un par reģionam nepieciešamajām prioritātēm būs jāizšķiras Zemgales reģiona attīstības aģentūrai. Satiksmes ministrija par šīs problēmas risināšanu sola turpināt sarunas gan ar Zemgales reģiona attīstības aģentūras, gan Aizkraukles un Jēkabpils rajona vadību, taču skaidrs, ka atjaunot visu ceļu uzreiz nevarēs. Tam vajadzētu vismaz demit miljonu latu, bet šobrīd valstī kopumā pirmās šķiras autoceļu atjaunošanai plānots tērēt tikai 30 miljonu, par ko var atjaunot 6—7 kilometrus ceļa katrā Latvijas rajonā.
Seces, Staburaga un Sēlpils pagastu vadītāji gan atgādināja, ka šajā reģionā — Daugavas kreisajā krastā — ceļi ir sliktāki nekā Latvijā kopumā. Ja valstī kopumā ap 40 procentu ceļu ir ar melno segumu, tad šajā apkaimē tikai 24 procenti. Visi vienprātīgi atzina, ka, atjaunojot šo ceļu, atslogos Rīgas—Daugavpils šoseju, par ko Satiksmes ministrija spriež jau vairākus gadus. Tomēr pagastu vadītāji cīņas sparu nezaudē un sola turpināt cīnīties par ceļa Aizkraukle—Jēkabpils atjaunošanu.
Vēl viens iemesls, kāpēc šie četri pagasti — Sece, Staburags, Sēlpils un Sunākste — vienojušies cīņā par sakārtotu ceļu, ir to plānotā apvienošana vienā novadā. Labs ceļš tajā veicinās uzņēmējdarbības attīstību un uzlabos cilvēku dzīves līmeni. Šobrīd šajos pagastos uzņēmumus var saskaitīt uz abu roku pirkstiem, taču apkaime ir ļoti pievilcīga, piemēram, tūrisma biznesa attīstībai. Pašvaldību vadītāji, izmantojot iespēju tikties ar Saeimas deputātiem, ieminējušies arī par valsts otrās šķiras ceļu sakārtošanu, taču šo jautājumu neapsprieda.
