Jūnijā biju atvaļinājumā, tāpēc vairāk skatījos televīzijas raidījumus.
Jūnijā biju atvaļinājumā, tāpēc vairāk skatījos televīzijas raidījumus. Biju pārsteigta, ka biežajos reklāmu klipos dažādās “toņkārtās” visvairāk izskanēja alus reklāma.
Domāju, tuvojas Jāņu diena, tāpēc. Taču nekas nemainījās arī pēc šiem svētkiem, kuri Latvijā pēdējos gados izvērtušies par alus dzeršanas festivāliem. Man pat kāds pamatskolas puišelis sarunā par Līgo svinēšanu teica — kas nu tie par svētkiem, ja nenobaudīšu kausu alus? To taču visur reklamē, un arī pieaugušie saka — bez alus nav īstu Jāņu!
Alus kausos, īpaši “Aldara” reklāmās, arī pēc Jāņiem puto uz nebēdu. Varbūt šai firmai draud bankrots, ka tā tik lielu uzmanību pievērš reklāmai? Visi taču zinām, ka labai mantai nekāda reklāma, piedevām mēnešiem ilga, nav vajadzīga.
Ar to vēl mani alus “brīnumi” nav beigušies. Televīzijā aktieris Gundars Āboliņš vada raidījumu “Spicie triki”, kurā piedalās ģimenes no visas Latvijas. Biju šokēta, kad vienā no raidījumiem māmiņai no kādas ģimenes tika dots uzdevums nedēļas laikā “trenēties”, dzerot piecu vai sešu šķirņu alu, lai vēlāk spēlē pēc garšas noteiktu katru šķirni. Kad raidījuma vadītājs piedāvāja sievietei šo uzdevumu, viņa, pēc profesijas farmaceite, mēģināja iebilst, ka alkoholiskos dzērienus vispār nelieto. Par to Āboliņš nelikās zinis, tikai piebilda, ka viņai tad šķirnes izgaršot būs pat vieglāk nekā alus cienītājai.
Raidījumā bija skumji vērot, kā samulsusī sieviete degustēja alu un, protams, nespēja visas šķirnes pareizi noteikt. Viņa pastāstīja, cik grūti nācies nedēļas laikā katru dienu dzert alu, jo bijis nelabi un tas pat traucējis strādāt. Gundaram Āboliņam “nožēlā” nācās tikai rokas noplātīt, jo ģimene balvas nesaņēma — tāpēc, ka māte nebija alus pazinēja.
Vai tiešām mēs jau esam tik tālu nodzērušies, ka šādi sižeti jārāda pat ģimeņu raidījumos? Alus degustēšanu taču varēja uzticēt ģimenes tēvam, nevis mātei, kurai to vajadzēja demonstrēt, bērniem redzot.
Tā mēs dzīvojam — kā dziesmā: dzīve ir rūgta, alus ir salds.
