“Staburaga” redakcijā iegriezās aizkraukliete Lidija Stikāne un sūdzējās, ka nācies piedzīvot nepatīkamus mirkļus Aizkraukles dzelzceļa stacijā un vēlāk arī vilcienā.
“Staburaga” redakcijā iegriezās aizkraukliete Lidija Stikāne un sūdzējās, ka nācies piedzīvot nepatīkamus mirkļus Aizkraukles dzelzceļa stacijā un vēlāk arī vilcienā.
— 18. jūnija rītā vēlējos braukt uz Līvāniem, — stāsta Stikānes kundze. — Lai nopirktu biļeti, iegāju dzelzceļa stacijā, taču kase bija slēgta. Kā uzzināju mazliet vēlāk, nebija elektrības. Uztraucos, kur varēšu nopirkt biļeti. Zinu, ka vilcienā konduktori tās pārdod ar uzcenojumu. Tā kā esmu pensionāre, man svarīgs katrs santīms. Vēlējos ko tuvāk uzzināt no stacijas dežuranta, taču saņēmu strupu atbildi, ka viņš neko nezinot, turklāt tā neesot viņa darīšana.
Kāda sieviete, kura strādāja stacijas ārpusē, apgalvoja, ka šādos gadījumos, kad stacijas kase slēgta, biļetes vilcienā pārdod bez uzcenojuma. Diemžēl vilciena, ar kuru plānoju braukt, konduktors neko nezināja par problēmām Aizkraukles dzelzceļa stacijā un prasīja ne tikai biļetes cenu, bet arī piemaksu. Teicu, ka stacijā kase bija slēgta. Konduktors solīja noskaidrot, vai tā patiešām ir, un aizgāja uz blakusvagonu. Pēc mirkļa viņš atgriezās un apgalvoja, ka viņiem nav informācijas par kases slēgšanu. Nācās vien maksāt prasīto summu. Vai tiešām dzelzceļš ir tik nabadzīgs, ka nevar vilcienu konduktoriem nodrošināt operatīvu informāciju par problēmām stacijās? Kāpēc pasažieriem jācieš un papildus jāpiemaksā citu neizdarības dēļ?
