Parasti dīķī ir ļoti rāms ūdens tecējums, bet, ja nav caurtekošas upītes, strauta vai avota, ja nav meniķa, ūdens apmaiņa tajā nenotiek vispār.
Parasti dīķī ir ļoti rāms ūdens tecējums, bet, ja nav caurtekošas upītes, strauta vai avota, ja nav meniķa, ūdens apmaiņa tajā nenotiek vispār. Tāpēc arī ledus kušana pavasarī nespēj attīrīt dīķa gultni, kas varētu jūtami uzlabot ūdenstilpes vispārējo ekoloģisko situāciju.
Kāpēc tas aizaug?
Savu artavu dīķu piesārņošanā dod arī lauksaimnieciskā darbība — ūdeņus piesārņo organiskais un minerālais mēslojums. Temperatūrai paaugstinoties, masveidā savairojas aļģes, ūdens kļūst duļķains, virsma pārklājas ar zaļu plēvi. Tā kā izšķīdušā skābekļa daudzums nav pietiekams, aktivizējas pūšanas procesi, ūdenī nokļūst sērūdeņradis (dīķis izdala nepatīkamu, puvušām olām līdzīgu smaku), purva gāze un ogļskābā gāze. Skābekļa trūkuma dēļ var nobeigties zivis, iznīkst arī citas ūdenī esošās dzīvās būtnes.
Lai tā nenotiktu
Dīķim izveido caurteci, izbūvē meniķi, ar ko regulē ūdens līmeni. Pēc trim četriem gadiem pavasarī ūdeni nolaiž, vasarā gultni izvēdina un dezinficē saulē, bet ziemā augu saknes izsaldē sals. Pavasarī dīķī atkal ielaiž ūdeni.
Regulāri nolaiž ūdeni un kaļķo dīķa grunti (300 kg dzēsto kaļķu uz hektāru) — tas pasargā no aļģu savairošanās. Aizaugušā dīķī kaļķi var izbirdināt arī tieši ūdenī, to dara trīs reizes sezonā (ar mēneša intervālu).
Dīķi nolaiž vasaras pēdējās dienās. Zivis pārvieto pēc iespējas lielākā tilpnē ar nehlorētu ūdeni, laiku pa laikam ar strūklu bagātinot ūdeni ar skābekli. Dīķī ar izkapti vai mačeti izcērt zāles, tās savāc ar grābekli un iznes malā. Gultni noklāj oļiem, uzber smiltis (vismaz 5 cm biezā kārtā). Smilšu kārtu uzmanīgi samitrina ar ūdeni, tad pakāpeniski laiž ūdeni atpakaļ dīķī, bet tā, lai neizjauktu mākslīgi izveidoto smilšu un akmentiņu segumu. Kad dīķis piepildīts ar ūdeni, apmēram stundu vai pusotras ļauj nosēsties duļķēm, tad laiž atpakaļ zivis. Pirmajā dienā viņas nebaro, jo zivīm jāpierod pie jaunajiem apstākļiem. Šādā veidā dīķi vasaras nogalēs tīra piecus gadus pēc kārtas. Katrreiz ar lāpstu uzmanīgi noņem virsējo smilšu kārtu līdz akmentiņiem, nepārvietojot tos, un no jauna uzber vismaz 5 cm biezu slāni sausu smilšu. Pēc šādas aktīvas zāļu nīcināšanas pāris vasaru dīķis varēs no tām atpūsties.
Ar izkapti un grābekli
Ja dīķī ūdeni nav iespējams nolaist, to no aļģēm un zāles var atbrīvot ar izkapti un grābekli garā metāla kātā (to piemetina parastajam dzelzs grābeklim). Pļāvums un sagrābtās aļģes no ūdenstilpes jāizvāc. Nelielus dīķus iesaka ravēt, izraujot vai izkaplējot augus ar visām saknēm. (TVNET)
