Bebru pagasta zemnieku saimniecībā “Vecsiljāņi” bedrēs ielikts vairāk nekā 250 tonnu skābbarības, aptuveni ceturtā daļa no saimniecībā nepieciešamā apjoma.
Bebru pagasta zemnieku saimniecībā “Vecsiljāņi” bedrēs ielikts vairāk nekā 250 tonnu skābbarības, aptuveni ceturtā daļa no saimniecībā nepieciešamā apjoma. Otro gadu skābbarības gatavošanā šajā saimniecībā izmanto jaunu tehnoloģiju.
Saimniecībā “Vecsiljāņi” nodarbojas ar piena lopkopību un pērn 60 slaucamajām govīm izēdināja 800 tonnu skābbarības. Govju skaitu paredzēts palielināt, tāpēc tiek projektēta jauna kūts 200 vietām. Pašlaik saimniecībā ir 164 liellopi. Dzīvnieki jaunajā novietnē mitināsies visu gadu, un nākamvasar lopus ganībās vairs nedzīs, bet barību pievedīs klāt. Līdz ar to nu govīm tās jāsarūpē krietni vairāk — vismaz 1000 tonnu.
Lai to ātrāk un kvalitatīvāk izdarītu, “Vecsiljāņos” iegādāti trīs jauni agregāti. Tas ir pļāvējs ar zāles placinātāju, vālotājs zāli vienā vālā savāc no 12 metru plata pļāvuma, bet smalcinātājs zāli sagriež trīs centimetrus īsos posmiņos un savāc piekabē, kuras ietilpība ir vidēji desmit tonnu. To var piepildīt sešu minūšu laikā. Nopirktie agregāti ir diezgan dārgi, un, lai tos varētu atpelnīt, “Vecsiljāņi” piedāvā šādā veidā sagatavot skābbarību arī citiem saimniekiem.
Ar jauno pļaujmašīnu stundas laikā var nopļaut un sasmalcināt zāli 2,5 hektāru lielā platībā, bet zāles grābeklis stundas laikā var apstrādāt pat 5 hektārus. Pagājušajā gadā saimniecībā 500 tonnu skābbarības sagatavots 14 stundu laikā, un arī šogad pirmo pļāvumu salika bedrēs un iekonservēja vienā dienā. Nu jāgaida atāls, lai varētu likt nākamo barības kārtu.
Saimniecības agronoms Juris Sprukulis stāsta, ka “Vecsiljāņos” gatavo vītinātu skābbarību, un placināta zāle arī labāk žūst. No rīta pļauta, tā līdz pēcpusdienai jau apžuvusi un ir smalcināma, vācama un liekama bedrēs. Lai skābbarība būtu kvalitatīva, liela nozīme ir sausnes saturam, kuram jābūt 30—40 procentu.
Juris Sprukulis atzīst, ka, salīdzinot ar iepriekš izmantoto skābbarības gatavošanas tehnoloģiju un arī zāles tīšanu ruļļos, šādi gatavot skābbarību iznāk lētāk. “Ruļļos nedrīkst tīt slapju, nevītinātu zāli. Tā vispirms jānopļauj, un tikai nākamajā dienā zāli var tīt ruļļos, kaut gan šī pakalpojuma sniedzēji to dara tūlīt pēc zāles nopļaušanas. Līdz ar to plēvē praktiski ietīts ūdens, kurš ziemā sasalst,” piebilst Juris Sprukulis.
Skābbarība ir galvenā govju barība, tāpēc ir svarīgi, lai tā būtu kvalitatīva. Tas nozīmē, ka šim mērķim jāsēj kultivētie zālāji, kas “Vecsiljāņos” ir apmēram 100 hektāru platībā. Tāpat svarīgi izmantot arī labu zāles konservantu. Saimniecībā Bebros izmanto bioloģisko piedevu striebrzāļu un tauriņziežu skābbarībai “Kofasil Life”, kas ātrāk ieskābē sagatavoto masu, nodrošina pareizu fermentāciju, ierobežo pelējuma sēnes un mikotoksīnu rašanos, kas ir kaitīgi dzīvniekiem. “Šie nosacījumi ir ļoti svarīgi, jo, ja vasarā sagatavotā skābbarība ir pietiekami kvalitatīva, ziemā dzīvniekiem mazāk papildus jādod barības piedevas,” apgalvo Juris Sprukulis.
“Vecsiljāņos” lopbarībai audzē arī graudus, papildus izmanto dažādas minerālpiedevas, augstražīgajām govīm — kombinēto lopbarību, kā proteīna avotu lieto rapša spraukumus, bet enerģijai — kukurūzu.
