Līgo svētku priekšvakarā iebraucot Seces pagastā, pēc izrotātās kāpņutelpas uzreiz skaidrs, kurā mājā dzīvo čaklākie līgotāji.
Līgo svētku priekšvakarā iebraucot Seces pagastā, pēc izrotātās kāpņutelpas uzreiz skaidrs, kurā mājā dzīvo čaklākie līgotāji. Tas ir daudzdzīvokļu nams “Sprīdīši”, kura pirmajā kāpņutelpā katrā stāvā ir pa jāņabērnam: pirmajā dzīvo Līga Leitlande, otrajā — Jānis Laiviņš, trešajā — Jānis Karziņins.
Līga Leitlande stāsta, ka šajā kāpņutelpā ir pieci dzīvokļi un sestajā iekārtota pagasta bibliotēka: “Dzīvojam ļoti draudzīgi, atbalstām viens otru gan priekos, gan bēdās un jūtamies kā liela ģimene.” Jau vairākus gadus šīs mājas līgotājus vieno jauka tradīcija — kopā ar ģimenes locekļiem pirms svētkiem doties lasīt jāņuzāles, lai izrotātu savu kāpņutelpu. Tik skaisti rotāta šo svētku laikā Seces pagastā ir tikai viena kāpņutelpa. Pie ārdurvīm saliktas meijas un puķupušķi, ziedi spaiņos novietoti uz jumtiņa virs ieejas durvīm, sakapāto kalmju aromāts pārņem šo māju no pirmā stāva līdz jumtam. Meijas un puķes ir arī katrā kāpņu laukumiņā.
Nepazīst līgotāju
Galvenās nama posējas ir Līga, mazā Janča mamma Andra un lielā Jāņa sieva Lolita. Neatkarīgi no laika apstākļiem katru gadu Līga un Lolita ar velosipēdiem dodas uz kādu pļavu. Reizēm somas ir tik smagas, ka ne panest, ne ar velosipēdu pārvest. Gadījušies arī brīži, par kuriem nu var pasmieties, tad smiekli nemaz nav nākuši.
Vienu gadu pēc jāņuzālēm Lolita devās viena. Lietus lija aumaļām, un Līga Lolitai aizdeva savus gumijas zābakus, bet tie izrādījās cauri. Brienot pēc kalmēm, zābakos sasmēlās ūdens, lietus izmērcēja arī pašu bridēju. Vēlāk pagasta centrā izlijušo līgotāju žļurkstošajos zābakos vietējie knapi pazinuši.
Līgo dienā kāpņutelpu parasti sakopj, izmazgā un Līgai un abiem Jāņiem pie dzīvokļa durvīm noliek svētku vainagu. Līgai puķu vainadziņu pin Jāņi, savukārt par Jāņu galvasrotām gādā Līga. Mazajam Jancim parasti tiek arī kāda dāvaniņa. Viņu ģimenes dzīvokli šajā mājā nevar sajaukt ne ar vienu citu, jo tā durvis rotātas ar ozollapu un zīļu zīmējumu. To gan Laiviņu ģimene saņēma “mantojumā”, pārceļoties uz dzīvi “Sprīdīšos”.
Pietrūkst vienotības
Saposuši kāpņutelpu un viens otru apsveikuši, jāņabērni pošas līgot katrs savā pulkā. Līgas Leitlandes un Jāņa Karziņina ģimene to bieži dara kopā, dodoties uz koncertu un balli pagasta estrādē. Šos līgotājus citu pulkā uzreiz var pamanīt pēc īpašajiem krekliņiem: vienam uzraksts “Līga”, otram — “Jānis”. Jāņa sieva Lolita saka: “Visi uzreiz pamana, ka līgotāju pulkā ir gan Līga, gan Jānis, un parasti apsveic viņus svētkos. Jānis tradicionāli saņem māla traukus ar svētku simboliku, un no tiem mājās izveidojusies pamatīga kolekcija.”
Līga atklāj, ka pēdējos gados Jāņu svinēšana diemžēl pārvērtusies koncerta apmeklējumā. Secieši estrādē noskatās priekšnesumus, varbūt vēl kādu brīdi pasēž un dodas līgot kaut kur citur. Pietrūkst kopības sajūtas un kāda vienojoša elementa. Neskan līgodziesmas, un nav arī ugunskura, vien degoša muca staba galā. “Jūtu, ka līgotājiem kaut kā pietrūkst, un šis vienojošais elements varētu būt lielais ugunskurs,” prāto Līga.
Krāj vainagus un kausus
Mazais Jancis kopā ar ģimeni dodas līgot uz laukiem pie vecāsmātes. Lai uzņemtu ciemiņus, arī tur rotā māju un pagalmu, parasti uzslien nojumi, klāj galdu, sapļauj sienu mīkstām guļvietām. Jancim šogad būs ceturtie Jāņi, un zēna māte Andra stāsta, ka šie svētki ir pat gaidītāki nekā dzimšanas diena. Jāņos viss ir veltīts tikai mazajam Jancim, un puisēns ar lielu nepacietību kalendārā skaita dienas, cik vēl palicis līdz 23. jūnijam. Jānis ir dzimis novembrī un pirmos Jāņus svinēja pusgada vecumā, taču jau pirmajā reizē viņam galvā lika mazu ozollapu vainadziņu un uzdāvināja pavisam mazu alus kausiņu. Jānim augot, jāpin arī lielāks vainags un jādāvina atbilstošu alus kausu. Tā mājās krājas gan vainagi, gan plauktā rindojas kausi — viens par otru lielāki.
