Ik gadu bebrēniete Elza Cielava Līgovakarā uzņem viesus savā ģimenes mājā, un tam ir divkāršs iemesls — viņa ir Jāņa māte un arī savu dzimšanas dienu svin tieši šajā dienā.
Ik gadu bebrēniete Elza Cielava Līgovakarā uzņem viesus savā ģimenes mājā, un tam ir divkāršs iemesls — viņa ir Jāņa māte un arī savu dzimšanas dienu svin tieši šajā dienā.
Tā jau ir tradīcija, ka ģimene šajos svētkos pulcējas kopā. Tomēr — vai dubultie svētki nav traucējuši? Elzas kundze teic: nekad. Turklāt nav ilgi jādomā, kur svinēt Jāņus. Viss pie vienas reizes.
— Lai arī šajā dienā vairāk sumina Jāņus, arī pašas dēlu, radi un draugi nekad mani nav aizmirsuši apsveikt dzimšanas dienā. Pagājušajā gadā, kad svinēju apaļu dzīves jubileju, tikāmies plašākā pulkā. Šie parasti ir lustīgi svētki — ar sieru, alu un dziesmām. Ar gadiem gan kļūstam mierīgāki, un tie “trakākie” piedzīvojumi palikuši jaunībā. Atceros, kā kaimiņš Aivars, kurš tagad jau mūžībā, mūs Jāņos no mājas uz māju veda ar zirgu karietē. Mēs visi te esam saticīgi dzīvojuši un kopā svētkus svinējuši. Tagad gan cilvēki izklīduši, — stāsta Elza Cielava.
Paklausa mātei
Elzas kundzei ar vīru Mārtiņu ir divi bērni — Iveta un Jānis. Dēlu šajā vārdā saukt Elza Cielava sākumā nav gribējusi. Tā bijusi viņas mātes vēlme.
— Piekritu, lai jau ir Jānis. Tomēr skaists un pamatīgs latviešu vārds, arī svētki vienā dienā. Tagad mans Jānis dzīvo un strādā Aizkrauklē, — saka Elza.
Dzimtā viņai esot vairāki Jāņi. Pagaidām nevar zināt, vai dēls šo tradīciju turpinās. Māte šķelmīgi smaida — puisis jau esot precību gados, bet ar savas ģimenes veidošanu pagaidām nesteidzoties. Tagad dēlam svarīgākais esot iegūt labu izglītību.
Glabā noslēpumu
Domāju, ka pirmā tautasdziesma, kas katram nāk prātā Jāņos, ir par sieru. Šai Jāņa mātei to droši var prasīt, viņa visā apkaimē ir izslavēta siera meistare.
— Siera siešanas māku mūsu dzimtas sievietes manto no paaudzes paaudzē. To gatavoju atšķirīgāk, nekā mācīja skolā vai dara citi — ar savu “rozīnīti”. Siera noslēpumu gan paturam pie sevis un citiem neizpaužam. Cilvēki, kuri to baudījuši, atzīst, ka garšo, — saka Elzas kundze.
Zāļu vakaram viņa gatavojas pamatīgi. Saimniece atzīst, ka tas arī ir pats jaukākais laiks. Viņai patīk nesteidzīgi sagatavoties. Tiek ne tikai siets siers, bet arī cepti pīrāgi un plātsmaizes. Savulaik šajā darbā aktīvi iesaistījās bērni. Kad katrs savā dzīvē, lielāko daļu darbu nākas darīt pašai. Tagad lielākais un labākais pīrādziņu gatavošanas palīgs ir vīrs Mārtiņš.
— Svētku dienā jau tāpat visi tiekamies un kopā vēl paveicam steidzamākos darbus. Meita Iveta prot gatavot lieliskus puķu un jāņuzāļu pušķus. Arī abi mani mazbērni ir lieli palīgi, — stāsta Elza Cielava.
Sarunas ar gudriniekiem
Jau 25 gadus Elza Cielava ir pavāre pirmsskolas izglītības iestādē “Bitīte” Bebru pagastā. Pēc profesijas iegūšanas trīs gadus viņa strādājusi arī bērnudārzā Vietalvā. Šajā pagastā satikusi savu nākamo vīru, un abi atgriezušies Bebros.
— Man patīk savs darbs, un par mazajiem bērniem esmu sajūsmā. Turklāt mazuļi ir tādi gudrinieki! Kad ir laiks, varam no sirds izrunāties. Kopā ar bērniem arī pati jūtos jaunāka un mundrāka, — secina Elza Cielava.
Viņa gan atzīst, ka tagad ēdiena ziņā mazuļiem esot krietni grūtāk izpatikt nekā agrāk. Visiem vajag kaut ko īpašu, un ar parastu ķīseli nevienu nepārsteigsi. Turklāt ēdienam jābūt ne tikai garšīgam, bet arī “smukam”.
