Vakar 50 kilometru garo ceļu cauri Aizkraukles rajonam mēroja pasaules draudzības skrējiena starptautiskās komandas skrējēji, kuri ceļā sastaptajiem cilvēkiem vēlēja mieru un saticību.
Vakar 50 kilometru garo ceļu cauri Aizkraukles rajonam mēroja pasaules draudzības skrējiena starptautiskās komandas skrējēji, kuri ceļā sastaptajiem cilvēkiem vēlēja mieru un saticību. Pļaviņās komandai pievienojās un kādu gabaliņu kopā skrēja arī Aizkraukles rajona sporta skolas audzēkņi.
Skrējēju iedvesmotājs, starptautiskās organizācijas UNESCO Neru medaļas laureāts Šri Činmojs, kurš tic, ka sports var veicināt saskaņu pasaulē, ir teicis: “Lai katrs cilvēks katru dienu no jauna sāk sapņot par pasaules harmoniju.” Draudzības skrējiena dalībnieki — aktīva un veselīga dzīvesveida piekritēji no Anglijas, Bulgārijas, Lietuvas, Ukrainas, Serbijas, Čehijas, Polijas un Latvijas — atzina, ka ikviens no mums var kaut ko darīt, lai pasaulē valdītu šī harmonija, jo tā vispirms mājo mūsu sirdīs. Tieši to skrējiena laikā šie cilvēki vēlas parādīt pasaulei.
Skrējēju komanda Latvijā ieradās 15. jūnijā cauri Medumu robežkontroles punktam un garām Daugavpilij devās uz Līvāniem. Ārpus apdzīvotām vietām starptautiskās skrējēju komandas dalībnieki skrien pa vienam un ik pa laikam mainās, bet apdzīvotās vietās skrien visi, un skrējējiem parasti pievienojas arī grupa vietējo entuziastu. Interesanti, ka visi skrējiena komandas dalībnieki ir veģetārieši. Tā ir viņu pārliecība, popularizējot arī veselīgu dzīvesveidu.
Vakar pusdienlaikā, Jēkabpils rajona sporta skolas audzēkņu un kapelas “Kreicburgas ziķeri” pavadīti, skrējēji ieradās Aizkraukles rajonā. Viņus sagaidīja sporta biedrības “Vārpa”, Aizkraukles rajona padomes un Pļaviņu domes pārstāvji, bet jau pēc mirkļa pievienojās divdesmit vietējo skrējēju — treneres un olimpisko spēļu dalībnieces Inetas Kravales audzēkņi.
Skrējiens ir lāpu stafete, kuras laikā ikviens no skrējējiem kādu mirkli nes lāpu, kuru turējuši rokās tūkstošiem cilvēku. Kā vienotības simbolu to no rokas rokā nodeva un kādu mirkli paturēja arī skrējēju sagaidītāji pie Pļaviņu kultūras nama. Skanot latviešu tautasdziesmām, skrējēji iestiprinājās, lai varētu doties tālāk cauri visai Latvijai un 19. jūnijā šķērsot mūsu valsts un Igaunijas robežu.
Viena no skrējiena dalībniecēm Ieva Kurzemniece, kura tajā piedalījusies arī agrāk, stāsta: “Cilvēku reakcija ir ļoti labvēlīga, un arī visniknākie ciema suņi mums vienmēr priecīgi māj ar asti. Ir bijuši gadījumi, ka lauku cilvēki pamet pusravētu vagu un nāk kopā ar mums skriet, ar mums kādu ceļa gabaliņu mērojuši gan solīdi kungi uzvalkos un kaklasaitēs, gan dāmas augstpapēžu kurpēs. Šogad pirmajās skrējiena dienās gan vēl nekas tāds nav gadījies. Tikai pa ceļam uz Aizkraukles rajonu tā aizrāvāmies, ka paskrējām garām norunātajai tikšanās vietai, un tad griezāmies atpakaļ.
