Skaists gan ir tas priekšvēlēšanu laiks. Vismaz sirdi ielīksmojoši solījumi birst kā no pārpilnības raga. Labklājības ministre Dagnija Staķe, pēc partijas piederības “zaļā zemniece”, sola gādāt, lai valdība palielinātu pensijas un minimālo algu.
Skaists gan ir tas priekšvēlēšanu laiks. Vismaz sirdi ielīksmojoši solījumi birst kā no pārpilnības raga. Labklājības ministre Dagnija Staķe, pēc partijas piederības “zaļā zemniece”, sola gādāt, lai valdība palielinātu pensijas un minimālo algu. Premjers Aigars Kalvītis, tātad Tautas partija, preses konferencē rajonu laikrakstu žurnālistiem solīja palielināt pensijas neapliekamo minimumu. Veselības ministrs Gundars Bērziņš, arī no “oranžajiem”, nupat paziņoja, ka ārsta mēnešalga triju gadu laikā sasniegs tūkstoš latu līmeni. Un vēl jau nav solījušas citas partijas!
Par ārstu algām. Lai ārsti un medicīnas māsas neaizbrauktu uz citām valstīm strādāt labāk apmaksātu darbu, viņiem noteikti jāsaņem vairāk. Taču, kāda garantija, ka nākamā Saeima un valdība pildīs visu to, kas šobrīd sasolīts? Un kurš šobrīd var pateikt, kāda valstī pēc trim gadiem būs ekonomiskā situācija un vai inflācija jau nebūs “apēdusi” plānoto lielo algas pielikumu?
Intervijā LNT rīta raidījumam “900 sekundes” veselības ministrs Gundars Bērziņš sarkastiski ironizēja: Latvijā ārstiem daudz darba tikai tāpēc, ka jālikvidē “nodzerto, nopīpēto un noēsto veselību” radītās sekas. Iespējams, ministrs spriež pēc kolektīva, kurā pats strādā… Viņam vajadzētu atbraukt uz kādu lauku poliklīniku un pasēdēt rindā pie ģimenes ārsta. Tad redzētu, cik īsti tur ir to “nodzerto, nopīpēto un noēsto”. Uzzinātu arī daudz noderīga “iz dzīves” turpmākajam darbam. Latvija, protams, var mēģināt dižoties citu valstu priekšā ar prasmi veikt ekskluzīvas operācijas dažiem pacientiem, taču vispirms vajadzētu nodrošināt pašu galveno — iespēju katram cilvēkam tikt pie ārsta tad, kad viņam tas vajadzīgs. Nevis piecu dienu laikā — pie ģimenes ārsta, kā tas šobrīd paredzēts noteikumos. Taču, lai mēs vienmēr un īstajā brīdī nokļūtu pie ārsta, viņu ir jābūt pietiekami. Bet, lai būtu pietiekami, jāmaksā vairāk. Apburtais loks, no kura izeja jāatrod, bet tikai ar reāliem solījumiem.
“Solīt sola, bet nedeva…” Ka tik nu neiznāk kā dziesmā, kuru vienmēr dziedam gandrīz kā valsts himnu. Par to vislielākās bažas.
