Valdība atbalstīja Labklājības ministrijas ierosinātos grozījumus likumā par valsts pensijām. Viena no būtiskākajām izmaiņām — izmaksāt pensionāriem ieturēto pensijas daļu sakarā ar strādāšanu laikā no 2000. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 19. martam.
Valdība atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ierosinātos grozījumus likumā par valsts pensijām. Viena no būtiskākajām izmaiņām — izmaksāt pensionāriem ieturēto pensijas daļu sakarā ar strādāšanu laikā no 2000. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 19. martam.
Šī norma attiektos uz apmēram 30 tūkstošiem pensionāru, un tās īstenošanai no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 2007. gadā papildus nepieciešami 22,3 miljoni latu.
Tāpat viens no LM ierosinājumiem ir noteikt piemaksu vecuma pensijai tiem pensionāriem, kuri strādājuši kaitīgos darbos, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus. Pēc LM aprēķiniem, šīs piemaksas (vidēji 5,32 latus mēnesī) varētu saņemt vairāk kā 31 tūkstotis cilvēku.
“Īpaši esam domājuši par pozitīvām izmaiņām pensionāriem, kuri varētu pieprasīt pensijas piešķiršanu no jauna. Atvēlot šim mērķim 1,8 miljonus latu, viņu vecuma pensijas palielinātos vidēji par 29 latiem,” norāda ministre Dagnija Staķe. Grozījumi paredz piešķirt vecuma pensiju no jauna tiem pensionāriem, kuri līdz 2005. gada 1. jūlijam pieprasīja pensiju priekšlaikus, bet, nesaņemot pensiju, turpināja strādāt līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai.
Izstrādājot likuma grozījumus, ierosināts pensijas pārrēķināšanas gadījumā palielināt pensionāram izmaksājamo pensijas apmēru, nevis aprēķināto pensijas apmēru, kas ir mazāks par minimālo. Piemēram, aprēķinātais vecuma pensijas apmērs ir 30 latu, bet izmaksājamais noteikts minimālajā apmērā — 49,50 latu. Pārrēķinot pensiju sakarā ar papildus “uzkrāto” pensijas kapitālu, pārrēķinātā pensijas daļa tiks pieskaitīta pie 49,50 latiem, nevis pie 30 latiem, kā tas ir noteikts šodien. Pēc LM aprēķiniem, tas būtu vajadzīgs gandrīz 8,6 tūkstošiem cilvēku, un viņu pensija paaugstinātos vidēji par 10,5%.
Savukārt, lai noteiktu lielāku minimālo pensiju cilvēkiem ar lielu apdrošināšanas stāžu, grozījumi paredz atsevišķi vēl izdalīt pensionārus, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 41 gadu. Šādā gadījumā vecuma pensijas minimālais apmērs nedrīkstēs būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (45 latiem), kuram piemērots koeficients 1,7. Proti, vairāk kā 12 tūkstošu pensionāru, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 41 gadu un kuri šobrīd saņem minimālo vecuma pensiju (67,5 latus), turpmāk varēs saņemt 76,5 latus.
Par šiem likuma grozījumiem vēl lems Saeima.
