Klintaines pagasta Rīteros, pašā Daugavas krastā, iekārtota atpūtas vieta “Salas”.
Klintaines pagasta Rīteros, pašā Daugavas krastā, iekārtota atpūtas vieta “Salas”. Tās saimniekam Vilim Arbeiteram patīk senas lietas, tāpēc telpas viesu izmitināšanai iekārtotas senatnīgā stilā.
Veca mūra ēka, kur reiz bijusi kūts, nu pamazām pārtop viesu namā. Viens ēkas gals jau iekārtots, tagad izbūvē arī otru. Atšķirībā no modernajām viesnīcām, kuru būvniecībā un iekārtošanā izmantota plastmasa, metāls, rigipss un citi 21. gadsimtam atbilstoši materiāli, “Salās” galvenais ir dabīgs koks, un arī pats viesu nams veidots kā vienkārša lauku māja.
Visus koka darbus “Salu” saimnieks veicis pats, jo viņam tas patīk un padodas. Arī senās mēbeles, kuras nonāk pie viņa, Arbeitera kungs restaurē pats. Koka detaļas interjerā rada mājīgumu un siltumu. Tās arī apstrādātas ar dabīgu vielu — lineļļu.
Pārbūvējot telpas, izmantoti galvenokārt egles un priedes dēļi. Priedes dēļi lietoti jaunas grīdas klāšanai. Ņemot vērā ēkas sākotnējo lietojumu, pirms dēļu klāšanas pamats rūpīgi iztīrīts, sagatavots, un grīda pacelta apmēram pusmetru uz augšu. Egles koka dēļi ņemti galvenokārt sienu un griestu izbūvei. Telpu griestos gaišie, dzeltenīgi brūnie dēļi mijas ar tumši brūnajām sijām. Lai izveidotu istabas, priekštelpu un virtuvi, uzbūvētas gaiša koka starpsienas, taču ēkas ārējās sienas iekšpusē palikušas “neapšūtas”. Liekas, akmens mūris telpu padara vēsāku, tomēr tas lieliski iederas interjerā.
Telpas apsilda gan paša saimnieka mūrētais sarkanu ķieģeļu kamīns, gan baltā podiņu krāsns. Tā atvesta no Jūrmalas, tur izjaukta, un te meistars to atkal salicis. Arī virtuvē uzmūrēta kārtīga lauku plīts, uz kuras var gan gatavot ēdienu, gan iekurināt siltumam.
Istabu iekārtošanai izmantotas senlaicīgas mēbeles, jo senlietu vākšana un atjaunošana ir “Salu” saimnieka aizraušanās. Tās pirktas gan ar sludinājumu palīdzību, sameklētas citās mājās, gan, zinot Arbeitera kunga interesi, atvestas viņam. Te ir skaisti skapji ar kokgriezumiem, krēsli un gultas, plaukti, kumodes un etažeres. Tā kā mēbeles ir dažādu laiku un dažādu stilu, katrai atrasta piemērota vieta, lai istabā veidotu vienotu ansambli. Vislielākās problēmas “Salu” saimniekam ir ar gultām, īpaši divvietīgajām. Pāris gultu viņš jau dabūjis, taču vajag vēl.
Īpašs ir lielās istabas vidū novietotais saimes galds. Tas atrasts turpat Klintaines pagastā un, iespējams, izmantots pat Stukmaņu muižā. Tam ir greznas kājas, taču to rotājumi ir nevis virpoti, bet grebti. To izvelkot lielāku, izbīdās vēl papildus kājas lielā galda stabilitātei. Telpu rotā arī kādas senas ērģeles, atvestas no Kurmenes puses. Tās gan vēl jārestaurē, taču lietpratējs no tām var izvilināt arī kādu ausij tīkamu skaņu. Norādot uz kādu gleznu pie telpas sienas, Arbeitera kungs stāsta, ka tā ir unikāla. Gleznā attēlotas Rīteru dzirnavas, no kurām dabā diemžēl nekas vairs nav palicis.
Līdzās šai senajai ēkai saimnieks uzbūvējis arī jaunu divstāvu koka namiņu, kurā ir pirts, neliels baseins un istabiņas nakšņošanai. Arī te viss darināts no koka, taču vienkāršā, mūsdienīgā stilā.
