Katru gadu Latvijā ar latvāņiem aizaug arvien lielākas platības. Mūsu valstī tas ir svešs, no citas zemes ievests augs, kuru agresijas un izplatīšanās spējas ziņā nepārspēj neviens cits.
Katru gadu Latvijā ar latvāņiem aizaug arvien lielākas platības. Mūsu valstī tas ir svešs, no citas zemes ievests augs, kuru agresijas un izplatīšanās spējas ziņā nepārspēj neviens cits.
Eiropā ir vairāk nekā 20 latvāņu sugu. Visvairāk šī problēma skārusi Centrāleiropu un Skandināviju, kur izplatījušie gigantiskie latvāņi. Ir ziņas, ka Baltkrievijā, Polijā, Krievijā un Ukrainā latvāņi izplatās ļoti strauji.
Izstrādā apkarošanas programmu
Līdz šim nav izdevies izstrādāt universālu pasākumu sistēmu šādu agresīvu augu sugu izplatības apturēšanai.
Arī Latvijā plānoti pasākumi latvāņu apkarošanai. Vides ministrija sadarbībā ar citām institūcijām izstrādājusi latvāņu izplatības ierobežošanas programmu 2006.— 2012. gadam.
Gatava tērēt tūkstošus
2006. gadā latvāņu ierobežošanai ir paredzēts finansējums 146 289 latu apmērā. Maksimālās subsīdijas ar latvāni aizaugušo platību attīrīšanai ir 150 latu par hektāru, bet nepārsniedzot 2108 latus vienam atbalsta pretendentam. Atbalstu saņem, ja ar latvāni invadētā platība nav mazāka par 5 hektāriem un vidējais augu blīvums platībā ir vismaz trīs augi vai augu grupas uz 100 m2. Lai saņemtu subsīdijas, pretendentiem Lauku atbalsta dienestā jāiesniedz latvāņu ierobežošanas pasākumu plāns, zemes robežu plāns, kurā norādīta ar latvāni invadētā teritorija, un zemes īpašuma lietošanas tiesības.
Plānots, ka valsts atbalsts auga iznīcināšanas pasākumiem varētu ilgt sešus gadus un prasīt kopumā 15 miljonu latu.
Lopbarības augs kļūst bīstams
No ievestajām latvāņu sugām Latvijā bīstamākās ir “Mantegaca” un “Sosnovska” latvānis.
“Sosnovska” latvāņa sugas dzimtene ir Kaukāza reģions. Latvijā šī suga ievesta 1948. gadā kā lopbarības kultūraugs, jo lielās biomasas dēļ to plānoja izmantot skābbarības ražošanai. 20. gadsimta 40. gadu beigās “Sosnovska” latvāni ieveda un sāka audzēt ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā, Ukrainā un Vācijā. Baltijas valstīs no latvāņa izmantošanas lopbarībā vēlāk atteicās, jo mājlopu pienam un gaļai konstatēja augam raksturīgo anīsa smaržu, kā arī draudu dēļ cilvēku un dzīvnieku veselībai.
Latvānis tomēr turpināja nekontrolēti izplatīties neapsaimniekoto lauku zemju un ceļmalu dēļ. Aizaugot upju krastiem, ir ierobežota makšķernieku un tūristu pārvietošanās, aizaugot ceļmalām, degradēta ainava un apdraudēti bērni.
Auga sula satur ķīmiskus savienojumus, kas saskarē ar cilvēka ādu izraisa grūti ārstējamus apdegumus.
Nopļaut, izgriezt, noganīt
Populārākās latvāņa apkarošanas metodes ir izduršana, appļaušana, noganīšana un apstrāde ar glifosātu herbicīdiem. Izvēloties iznīdēšanas veidu, jāņem vērā vides aizsardzības ierobežojumi.
Appļaujot latvāņus pirms ziedēšanas sākuma, to augšana gan tiek nomākta, bet audze atjaunojas, ja pļaušana netiek atkārtota.
Nelielās platībās augus var iznīcināt, saknes izrokot ar lāpstu. Darbu sāk pavasarī, kad latvānis ataug. Saknes nogriež vismaz 10 cm zem augsnes virsmas un savāc, tās sakaltē vai sasmalcina. Process ir ļoti efektīvs, taču darbietilpīgs.
Augus var iznīcināt arī ar melnās plēves mulču. Augam uzklāj melnu plēvi, kas nav caurumaina, nostiprina ar akmeņiem vai citiem smagumiem, nākamā gada pavasarī noņem un sagatavotā augsnē iesēj zālāju.
Dažus augus to rozetes stadijā var apstrādāt arī ar rūpnieciski ražotu aplikatoru (tamponu), kas piesūcināts ar glifosātu herbicīdu šķīdumu ūdenī 1:3.
Ja nav rūpnieciski ražota aplikatora, tad to var izgatavot, ņemot aptuveni metru garu kātu, kura galā piestiprina porolona švammi vai audekla lupatiņu. Lielākās platībās, kur nav vides aizsardzības ierobežojumu, izmanto parastos muguras vai traktoru smidzinātājus.
Pieaugušu augu iznīcināšanā efektīva ir arī ziedkopu izgriešana to ziedēšanas laikā vai neilgi pēc noziedēšanas, kad nav izveidojušās veselas sēklas. Ziedkopas izgriešanai izmanto garas kārts galā iestiprinātu izkapts asmeni (kaut ko līdzīgu mačetei).
Latvāņu appļaušana ar izkapti vai krūmgriezi ir ļoti bīstams darbs, jo pļāvējam ir jāizsargājas no apdedzināšanās ar latvāņu sulu.
Latvāņu apkarošana ir sekmīga, ja to veic visā piesārņotajā teritorijā un to pašu dara arī kaimiņš, jo pretējā gadījumā latvānis atgriezīsies.
Uzmanību!
Veicot latvāņu audžu appļaušanu vai apsmidzināšanu, obligāti jālieto individuālie darba aizsardzības līdzekļi: gumijas vai cita materiāla šķidrumu pilnīgi necaurlaidīgs specapģērbs, gumijas zābaki, gumijas aizsargcimdi un sejas maska ar aizsargbrillēm.
Ieteikums: dodoties pļaut latvāņus, jāņem līdzi ūdens cimdu, roku un aizsargtērpa nomazgāšanai. Arī traktori un pļaujmašīnas pēc darba ir jānomazgā.
