“Atliek tikai cilvēku pierunāt dārzā iestādīt vienu vīnogulāju. Kad tas izdarīts un raža nobaudīta, nākamos vīnogulājus stādīt neviens vairs nav skubināms, pat lūko aizvien jaunas un jaunas šķirnes,” tā par vīnogu audzēšanu stāsta Gvido Dobelis.
“Atliek tikai cilvēku pierunāt dārzā iestādīt vienu vīnogulāju. Kad tas izdarīts un raža nobaudīta, nākamos vīnogulājus stādīt neviens vairs nav skubināms, pat lūko aizvien jaunas un jaunas šķirnes,” tā par vīnogu audzēšanu stāsta Latvijas vīnkopju un vīndaru kluba prezidents Gvido Dobelis.
Līdz Jāņiem vēl varam dārzā iestādīt kādu jaunu vīnogu šķirni vai arī viens otrs pirmo vīnogulāju – sākumu savai nākotnes kolekcijai. Šajā nodarbē lieti noderēs G. Dobeļa pieredze.
Vajag vieglu, irdenu zemi
Lai izvēlētos pareizu stādīšanas vietu, vispirms jāskatās, kāda ir mūsu izvēlētā vīnogu šķirne. Ir tādas, kuras drīkst stādīt tikai pie ēkas dienvidu sienas, piemēram, “Olga” (literatūrā šo šķirni pazīst ar nosaukumu “Krasa Severa”), “Agata Donskoj”, “Aļošenkin”, “Madlen Rojal” un citas. Svarīgi, kāds dārzā ir mikroklimats. Ja vējš pūš no visām četrām pusēm, tad īsti labi nav. Tad jārada kāds mākslīgs aizsegs, piemēram, koka rāmis, ko apvelk ar plēvi. Tomēr, ja stādīšanai izvēlas augļudārzu, tad jau klimats ir piemērotāks. Augļudārzā var stādīt tādas šķirnes kā “Zilga”, “Skujiņa 675” (literatūrā pazīstama kā “Moskovskij Ustoičivij”). Ļoti izturīga šķirne ir “Hasanskij Sladkij”. Ja dārzā ir labs mikroklimats, derēs arī vietējās šķirnes – “Supaga”, “Guna”. Ja nav īsti skaidrs, kāds ir klimats, vajag iestādīt vairākas šķirnes un pavērot, kā tās aug. Pirms stādīšanas noteikti nepieciešams pārbaudīt, vai vīnogulājam izvēlētā vieta nav uz āderes. Ja uzstādīsiet uz āderes, vīnogulājs nīkuļos un katru gadu paaugsies ne vairāk par pieciem centimetriem. Bet, izvēloties stādīšanas vietu kaut pusmetru uz vienu vai otru pusi, viss būs kārtībā. Raksturīga kļūda – cilvēki nereti domā, ka katru dienu vai katru otro dienu vajag vīnogulāju apliet ar spainīti ūdens, un tas augs. Bet šādas kopšanas gadījumā drīz vien tas būs pagalam. Augam pašas jūtīgākās ir saknes. Tām vajag vieglu, irdenu zemi. Smags māls neder.
Lai iestādītu vīnogu, tai jāizrok bedre 80×80 cm, arī 80 cm dziļu. Bedrē iepilda satrunējušus kūtsmēslus, kompostu, augsni, mālus – ne vairāk par trešdaļu. Vietējām šķirnēm, kas ir Paula Sukatnieka selekcijas vīnogas,– “Supaga”, “Guna”, “Zilga”, “Veldze” – vajag viegli skābu augsni. Pārējām plaši pazīstamākajām šķirnēm vajag neitrālu augsni. Vecajām Eiropas šķirnēm, kas vairs nav modē, vajadzīga sārmaina augsne, un tās mums dabiskā veidā tikpat kā nav vai ir ļoti maz. Ja labi sagatavota augsne, pirmajā gadā nekāda speciāla mēslošana nav nepieciešama.
Ja vīnogas audzē pie špalerām, tad pirmajā gadā špalera nav vajadzīga. Pietiek, ja pieliek mietiņu. Svarīgi, lai vīnoga justu atbalstu – tad tā aug daudz straujāk. Augu nedrīkst atstāt gulošu zemē. Otrajā gadā tam jāveido kārtīga špalera: ierok stabus 4 m vienu no otra un novelk stieples. Špaleru var veidot 2,5 m līdz 3 m augstu, lai viegli var tikt klāt ogām.
Sagatavošanās ziemošanai
Lai vīnoga labāk nobriestu, vasaras otrajā pusē, ap augusta vidu, tai jādod mēslojums. Dienu iepriekš nepieciešams izšķīdināt ēdamkaroti superfosfāta 10 litros ūdens un nākamajā dienā tajā pašā spainī izšķīdināt ēdamkaroti ar kaudzi kālija sulfāta. Tad sacaurumo zemi apkārt vīnogulājam un ar lejkannu ielej sagatavoto mēslojumu. Mazam stādiņam, lai tas labi sagatavotos ziemai, ar 1/2 spaiņa pietiks.
Augusta beigās visiem dzinumiem jānokniebj kādus 5 cm no galotnes, lai bremzētu augšanu un augs vairāk sāktu domāt par gatavošanos ziemai.
Pirmos trīs gadus visas vīnogas, lai cik salcietīgas tās būtu, nepieciešams piesegt. Salcietīgām šķirnēm – “Zilga”, “Hasanskij sladkij” un “Skujiņa 675” – pilnīgi pietiek, ja apsedz tikai saknes, kas vīnogai ir visvārgākās. Pārējās šķirnes ziemā jāsedz tāpat kā rozes, lai apakšā ir sauss. Segumam var izmantot lapas, kurām pāri pārsedz plēvi. Lai nesakrātos kondensāts, plēves galus atstāj vaļā. Bet, kad temperatūra aizsniedz kādus -15°C, tad plēves galus var aiztaisīt ciet. Martā nepieciešams pārbaudīt, vai piesegums nav mikls, tad to jāapmaina pret vieglāku. Vīnogām vislielākā problēma ir vēlās pavasara salnas. Tāpēc pavasarī vīnoga jātur piesegumā, cik tik ilgi vien var. Kaut arī zariņi zem pieseguma saplauks un, ceļot augšā, kādu nolauzīsiet, tā tomēr būs mazāka nelaime nekā, kad vīnogulāji apsals. Vīnogas salnu laikā var segt arī ar agrotīklu, taču ir jāsedz tā, lai agrotīkls neskartos pie lapām. Agrotīkla segums ļauj izturēt -3 līdz -4°C stipru salu.
Divgadīgs stāds var izaugt līdz pat diviem metriem. Ir gadījumi, kad vīnogulājs divus gadus it kā stāv uz vietas un tad pēkšņi izdzen garumgaru dzinumu. Ja dzinums otrā gada rudenī ir nobriedis zīmuļa resnumā un ir dzeltenbrūnā krāsā, tad no tāda var gaidīt pirmo ķekaru. Dzinumu viegli paliec. Ja tas nokrakšķ, ir skaidrs, ka tas ir nobriedis un sagaidīs pavasari.
Apgriešana
Vīnogulāji jāgriež bez žēlastības – līdz pat 70% un 90%. (Apgriešanu veic vasaras beigās, rudenī, kad nokrīt lapas.) Pirmajā iestādīšanas gadā, augustā, visiem dzinumiem jānokniebj galotnītes (aptuveni 5 cm). Otrajā un visos nākamajos gados no katra dzinuma sākuma atstāj 4, 5 līdz 6 pumpurus. Apgriešanas izvēle atkarīga arī no šķirnes. Ja zars ir labvēlīgos apstākļos izaudzis 3 m garš, tas ir jāgriež. Ja negriež pēc īpaši izstrādātajiem paņēmieniem, tad jāatceras, ka jāgriež tā, lai neizveidojas biezoknis, lai vējš un saule vīnogām tiek klāt. Kad veidojas raža, ap ķekariem ir jāapgriež lapas.
Apputeksnēt nepieciešams tikai nedaudzas šķirnes, piemēram, “Guna”, “Liepājas dzintars”, “Liepājas agrā”. Tām blakus jāstāda citas šķirnes vīnogas. Raža jānormē, kad beidzas ziedēšana, un tad dažām šķirnēm, kā, piemēram, “Aļošenkin”, zarā drīkst atstāt tikai pirmo ķekaru. Ja atstās vairāk, ogas būs ūdeņainas, negaršīgas. Dažkārt “Zilgai” zarā ir daudz ķekaru. Ja atstās mazāk ķekaru, ogas ātrāk nogatavosies, būs saldākas.
Lapsenes nereti kļūst par lielāko cilvēka konkurentu vīnogu ražas baudīšanā. Kā ar tām cīnīties? Jau pavasarī – maijā, jūnijā, kad siltā laikā izlido lapseņu mātes, tās var noķert un likvidēt. Kad vīnogas noziedējušas, tad plastmasas pudelēs vai veikalos nopērkamos lapseņu ķeramajos traukos ielej atšķaidītu ievārījumu. Tas jādara tad, kad ogas vēl nav gatavas. Ja ogas būs gatavas un lapsenes būs tās pagaršojušas, lamatās tās vairs nelīdīs iekšā.
Vīnogas plēves segumos
Vīnogas sekmīgi var audzēt plēves segumos kā tomātus. Tikai būdas sānu sienām vajadzētu būt 2 m augstumā. Var jau arī mazākos segumos, jo vīnogas ir plastiskas un padodas veidošanai. Princips apgriežot – ja vieta atļauj, aiz ķekara vajadzētu atstāt kā minimumu 10 līdz 12 lapu. Bet tradicionālās siltumnīcu šķirnes audzē uz pusmetru gara zariņa – viens ķekars katrā zarā, un zars – saīsināts. Arī plēvju segumos vīnogas ir jāpiesedz. Kamēr vīnogulāji ir jauni, tos nolaiž zemē. Kad vairs nevar nolaist zemē, viņas var aptīt ar agrotīklu. Ir daudz siltumnīcām piemērotu šķirņu: “Aļošenkin”, “Suvenir”, “Moskovskovo”, arī citas – ar dažādām garšām. Ieteicams septembrī atnākt uz Dabas muzeju, uz tradicionālo vīnogu izstādi, un vīnogas pagaršot.
Arī uz lodžijas var audzēt vīnogas. Jāatceras, ka katru otro, trešo gadu vīnogai vajadzēs lielāku trauku. Spainī vīnogu varēs audzēt līdz pieciem gadiem. Šādai vīnogai raža būs pāris ķekaru. Ja lodžija ir 2. vai 3. stāvā, iespējams lejā ar kaimiņiem sarunāt, ka pie viņu lodžijas ziemcietīgu šķirni var iestādīt un tad laist, lai aug līdz 2. vai 3. stāvam. Audzēšanai traukā varētu stādīt šķirni “Dovga”, kas ir neliela auguma, kā arī “Muskat Meļņika”, “ČBZ” (červonij bezsemennij zimostoikij), “Himrot” u. c.
***
Katrai kultūrai, kas vēršas plašumā, ar laiku rodas savas slimības, vīnogām tā ir īstā un neīstā miltrasa.
Vīnogas jāmācās audzēt visu mūžu. Šie ir tikai pirmie soļi vīnkopībā, tā teikt – iesākumam.
***
– Vīnogas Latvijā jāstāda jūnija sākumā, labāk līdz Jāņiem, vēlākais – līdz 1. jūlijam.
– Novērtējot jaunstādu, galvenais nav zaļais dzinums, bet gan sakņu sistēma.
– Vīnkoki parasti sāk ražot trešajā gadā.
– Nelabvēlīgos laika apstākļos vīnogām nepieciešama papildu apputeksnēšana.
– Šķirnes ar mazākām ogām mēdz būt saldākas.
– Ar vīnogu laistīšanu nedrīkst pārspīlēt.
– Sabiles kalnā Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija 1935. gadā 1 ha platībā ierīkoja vīna dārzu, kas savulaik iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā tālākais Ziemeļos esošais dārzs.
