Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības truškopības nodaļas pārstāves 31. oktobrī Pļaviņu kultūras namā rīko šķirnes trušu izstādi. Ikviens interesents varēs ne tikai apskatīt un nopirkt trušus, bet gūt praktiskus padomus dzīvnieku audzēšanā.
Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības truškopības nodaļas pārstāves 31. oktobrī Pļaviņu kultūras namā rīko šķirnes trušu izstādi. Ikviens interesents varēs ne tikai apskatīt un nopirkt trušus, bet gūt praktiskus padomus dzīvnieku audzēšanā.
Izbraukuma izstādes visā Latvijā
“Staburaga” redakcijā iegriezās Ineta Fogele un Dace Kaula, kuras darbojas šajā organizācijā, audzē šķirnes trušus vaislai, gaļai, kažokādām un arī rīko izstādes.
Ineta Fogele stāsta:
— Agrāk Latvijā gadā notika divas lielākas izstādes, kurās varēja apskatīt šķirnes trušus un uzzināt jaunāko šajā nozarē. Taču reti kurš aizkrauklietis var aizbraukt uz izstādi galvaspilsētā. Arī kursi trušu audzētājiem ir ļoti reti, trūkst literatūras par šo tēmu. Tāpēc mēs pagājušajā gadā savienībā nolēmām rīkot izbraukuma izstādes visā Latvijā. Savienības biedru audzētos šķirnes trušus varēja apskatīt Rīgas rajona Katlakalnā — tā bija pirmā izstāde, pēc tam Valmierā, Iecavā, Ogrē.
Pļaviņieši aicina ciemos
Parasti izstādēs pārstāvētas 30—35 šķirnes, apskatāms vairāk nekā simt dzīvnieku. Dažu šķirņu trušus var arī nopirkt vai aizrunāt kādas šķirnes dzīvnieku nākotnē. Daudziem ļoti patīk pundurtruši. Kā mājdzīvnieki viņi šobrīd ir ļoti modē.
Pļaviņu kultūras nama direktore Astrīda Davidova šķirnes trušu izstādes bija redzējusi Ķīpsalā, Rāmavā, Brīvdabas muzejā un nolēma trušu audzētājus aicināt uz Pļaviņām. Izstāžu rīkotājas Ineta Fogele un Dace Kaula devās apskatīt kultūras namu, vai tajā ir piemērotas telpas izstādei, un piekrita uzaicinājumam.
Viens otru nav atraduši
Ineta Fogele turpina:
— Rīkojot izstādi, aicinām tajā piedalīties šķirnes trušu audzētājus no tuvākās apkaimes. Diemžēl no Aizkraukles rajona šķirnes dzīvnieku audzētāju savienībā neviena truškopja nav. Vai nu mēs viņus vēl neesam atraduši vai viņi mūs. Izstādē būs iespēja satikties. Taču būs truškopji no Jēkabpils rajona. Būs dzīvnieki arī no manas un Daces Kaulas saimniecības. Pļaviņās varēs apskatīt “Ugunīgo trusi”. Ļoti skaists ir “Deilenārs”, vidēji liels trusis, kuru galvenokārt audzē kažokādām. Tikko no Čehijas atvedu “Zilo kūnu”, šobrīd Latvijā ir tikai viens pāris šīs šķirnes trušu. Arī viņi būs Pļaviņās, tāpat arī “Ronas” jeb “Marmora trusis”, “Dalmācijas rekss”. Rekss šķirne būs plaši pārstāvēta, būs melni, balti, kastorrekss un šinšillas rekss.
Jāievēro labturības prasības
Ineta un Dace stāsta, ka trušu audzēšana Latvijā pamazām vēršas plašumā. Lai saimniecībā tā kļūtu par pamatnozari, ar to jānodarbojas lielos apjomos, gaļas realizācijas un ādu pirmapstrādei jābūt atrisinātai augstākajā līmenī, arī pašam saimniekam vajadzētu būt ļoti zinošam. Mūsu valstī pagaidām tā gan vēl nav, tāpēc truškopība saimniecībās lielākoties ir papildnozare. Latvijā ir apstiprināti trušu labturības noteikumi, kas jāievēro, ir vairāki veterinārie nosacījumi, kuri jāņem vērā.
Garausis nav tikai gaļa un kažokāda
Izstādēs daudzi cilvēki mums stāsta, ka gribētu nodarboties ar truškopību, jautā, ar ko sākt. Pirms sākt ar to nodarboties, cilvēkam jāizdomā, kāds ir viņa mērķis — iegūt gaļu, kažokādas vai pavairot dzīvniekus, vai šim darbam ir piemērotas telpas. Trusis nav tikai gaļa un kažokāda. Piemēram, trušu audzētāja Lilija Jērāne no Jēkabpils rajona Ābeļu pagasta vāc truša kažoka vilnu, vērpj to un ada cimdus un zeķes.
