Jo dienas, jo saulīte mūs lutina arvien biežāk, putni koku zaros vītero priecīgāk, un no bērnu saveltajiem sniegavīriem pagalmos palikušas vien nelielas peļķītes.
Jo dienas, jo saulīte mūs lutina arvien biežāk, putni koku zaros vītero priecīgāk, un no bērnu saveltajiem sniegavīriem pagalmos palikušas vien nelielas peļķītes. Pavasaris tuvojas. Tikpat strauji kā Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Tikmēr pārpārēm varam ļauties pašmāju notikumiem.
Neviens cits notikums aizvadītajā nedēļā svarīguma ziņā nespēj līdzināties Latvijas valdības apstiprināšanai. Pēc vairākas stundas ilgām debatēm Saeima, 56 deputātiem balsojot “par”, premjera amatā iecēla Induli Emsi no Zaļo un zemnieku savienības. Līdz ar viņu amatos tika arī jaunie ministri. Par šo valdību runā dažādi — sauc par sarkanajiem, par kreiso spēku ielikteņiem, “Maskavas spalvaino roku”. Daļa taisnības tajā ir, jo Emsis neiztika bez Saeimas kreiso spēku — Tautas saskaņas partijas — atbalsta. Par to kaut kas jādod pretī. Ministru amati tie nav, arī citus svarīgus “krēslus” jaunais Ministru prezidents jurkāniešiem nav solījis. Ko tad? Ticamāk — atbalsts piedāvāts nākotnes sadarbības vārdā. Dzīvosim, redzēsim, kurus likumus mazākuma valdība būs spiesta upurēt par labu kreiso interesēm.
Darbu jaunā valdība sākusi ar iepriekšējās paveiktā vērtējumu un neizdarītā revīziju. Daudzas lietas atzītas par labi paveiktām, bet kritika veltīta Emša priekšgājēja Einara Repšes nepadarītajiem darbiem. Tos nu jaunais valdības vadītājs sola īstenot, īpaši lielu uzmanību pievēršot visam ar Eiropas Savienību saistītajam. Līdz 1. maijam pusotra mēneša, bet Latvijā vēl tik daudz darāmā. Izrādās, vēl vismaz divdesmit likumu jāizstrādā no jauna vai jāveic grozījumi esošajos, lai tie atbilstu Eiropas Savienības prasībām. Protams, likumu nepilnības dēļ dzīve pēc 1. maija neapstāsies, tomēr būtiskas problēmas var rasties. Piemēram, viens no Saeimā neiesniegtajiem ir zemes reformas likumprojekts. Bez tā nevaram nodrošināt zemes tirgus aizsardzību, un drīz var izrādīties, ka Latvijā pašiem vairs nepieder pat gurķu dobes lieluma zemes pleķītis. Nebija iepriekšējai valdībai laika par to domāt — pēdējais pusgads aizritējis ķīvējoties. Emsim nu pamatīgi jāsarauj.
Jauna slota tīri slauka — šo teicienu var attiecināt uz visām Latvijas valdībām, arī šī nav izņēmums. Darbs sācies ne tikai ar priekšgājēju (ne)paveiktā revīziju, bet arī ar amatu pārdali. Automātiski tā notikusi Saeimā, kur deputātu rindās atgriezušies iepriekšējie ministri, mainās arī ministru palīgi un sekretāri. Amatu maiņa dažviet gaidāma arī piespiedu kārtā.
Vēl trešdien Indulis Emsis, paziņojot par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārraudzības maiņu, no premjera tiešās pakļautības nododot Tieslietu ministrijai, runāja par Jutas Strīķes palikšanu KNAB vadītājas amatā. Taču jau pēc pāris dienām valdības vadītāja domas par Strīķi mainījās. Viņa nevarot būt KNAB vadītāja, jo esot saņemtas sūdzības par Strīķes darbu. Vienu sūdzību par KNAB vadītājas pienākumu pildītāju iesniegusi kāda valsts institūcija, kura apšauba Strīķes principiālo attieksmi pret likumiem. Savukārt otru sūdzību premjeram iesnieguši paši KNAB darbinieki. Nu būs jāmeklē jauns biroja vadītājs. Cerams, tas neizvērtīsies par reiz jau piedzīvotu teātri, kad pieteikumus šim svarīgajam postenim sūtīja pat pensionāri un traktoristi.
Kamēr vieni amatus var zaudēt, pašiem to negribot, citi netiek projām, kaut to vēlas. Iepriekšējam iekšlietu ministram Gulbim atlūgumu bija iesniedzis Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa. Taču jaunais iekšlietu ministrs sekretāra atlūgumu nepieņem. Ministrs norāda, ka Rekšņa ir labs speciālists, kāds ministram vajadzīgs, tādēļ atlūgums noraidāms.
Taisnība jau ir — Jēkabsonam labs sekretārs nepieciešams vairāk par visu. Jo ministrs, pēc profesijas mēbeļu galdnieks un mācītājs, no darba Iekšlietu ministrijā nesaprot ne tik, cik melns aiz naga. Jēkabsons pats atzinis, ka, nebūdams jurists, nu iekļaujas pilnīgi jaunā sistēmā, par kuru daudz jāmācās. Cerams, mācīšanās nebremzēs Iekšlietu ministrijai pakļauto struktūru darbu.
Arī aizsardzības ministra postenī iecelts bijušais zemkopības ministrs Atis Slakteris, kurš vairāk zināms kā lauksaimniecības speciālists. Varbūt Slaktera kungs labi zina, kā labības lauku no kaitēkļiem pasargāt, bet šaubos, vai ko prātīgu zina arī valsts aizsardzībā. Vienīgais mierinājums — pavisam drīz darbosimies jau pēc NATO standartiem. Tad Atis Slakteris varēs spiest roku ārzemju partneriem un ar lepnumu ziņot, cik nozīmīgu soli valsts aizsardzībā esam spēruši. Tas nekas, ka viņa nopelns tajā minimāls, viss paveikts vēl pirms Slaktera.
Tikmēr Einara Repšes “Jaunais laiks” Saeimā palicis opozīcijā. Pat vienīgo savas partijas biedru Andreju Radzeviču, kurš Emša valdībā pilda reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumus, “Jaunais laiks” no partijas izslēdza. Tā teikt, ja nav mums visiem, nebūs arī tev vienam! Vai partija ar diezgan lielām ambīcijām un autoritatīvu valdīšanas stilu spēs būt opozīcijā? Manuprāt, miera Induļa Emša vadītajam Ministru kabinetam nebūs. Būtībā pat labi, jo pastāvīga uzmanīšana liegs valdībai ieslīgt kūtrā pašapmierinātībā vai pieņemt neizdevīgus, populistiskus lēmumus un pārāk “brāļoties” ar kreisajiem spēkiem.
Jo tuvāk Eiropas Savienībai, jo straujāks cenu pieaugums. Aizvadītajā nedēļā atkal dārgāka kļuva degviela, pa santīmam “piesviests” pārtikas produktu cenām. Salīdzinot ar šo pašu laiku pirms gada, patēriņa preču cenas pieaugušas par četriem procentiem. Diezgan daudz sabiedrībai, kurā vairums dzīvo no rokas mutē, bet aptiekā pērk lētākās zāles, no tām vēl vairāk saslimstot.
Svētdien pastiprinātas drošības apstākļos Krievijā vēlēja valsts prezidentu. Oficiālie rezultāti nav paziņoti, bet jau pirms vēlēšanām bija skaidrs, ka pārsteigumi tajās nav gaidāmi — visticamāk, uzvarēs pašreizējās prezidents Vladimirs Putins. Par viņu balsojusi arī lielākā daļa Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu.
Pagājušonedēļ manīti pirmie cīruļi. Liecinieki tam, ka pavasaris pavisam tuvu.
