Kopš sendienām Ķūģos, kur, tāpat kā Mālkalnos, ar vienādu nosaukumu ir vairākas mājas, dzīvojuši Avotiņi. Viens no viņiem — Indriķis Avotiņš — apprecējis vietējo meiteni Madi, kura nepratusi lasīt, bet bijusi ļoti gudra saimniece.
Kopš sendienām Ķūģos, kur, tāpat kā Mālkalnos, ar vienādu nosaukumu ir vairākas mājas, dzīvojuši Avotiņi. Viens no viņiem — Indriķis Avotiņš — apprecējis vietējo meiteni Madi, kura nepratusi lasīt, bet bijusi ļoti gudra saimniece. Abi uzbūvējuši māju un iekopuši zemi.
Viņu vienīgais dēls Eduards iemīlējis aiviekstieti Emīliju Vītolu, viņiem piedzimuši trīs bērni — Ruta, Imants un Ivars. Ivaram ir divi dēli, un ģimene dzīvo Siguldā, Imants ir mūžībā, bet Ķūģos mīt vienīgi Ruta Kaimiņa, nu jau atraitne.
Arī Ķūģu ļaudis kara beigās devušies bēgļu gaitās, jo Rutas tēvs bijis Latvijas armijas virsnieks. Apmetušies Talsos, tāpēc tēvs no izsūtījuma izvairījies. Mājās palikusi vienīgi vecāmāte Made, kura pratusi tās nosargāt gan no vāciešiem, gan krieviem. Viņa nodzīvojusi līdz 90 gadu vecumam.
Atstāj buramvārdus
Ruta Kaimiņa savulaik izbridusi kolhoza kūtis, strādājusi graudu noliktavā un citus darbus. Vīrs gājis bojā avārijā, un viņa palikusi viena.
Noticis tā, ka mātes māsa Anna Līcīte, aizejot viņsaulē, Rutai atstājusi īpašus vārdus, kā cilvēkiem ārstēt rozi. Tagad ar šo kaiti pie viņas brauc no malu malām, un Rutas kundze ir priecīga, ja slimniekiem var palīdzēt.
Nevar kā ar cimdu
— Es nedaudz atšķiros no citiem cilvēkiem, jo man pat pulkstenis uz rokas apstājas. Šķiet, kādas strāvas tam traucē. Mazliet baidos no vientulības. Dažkārt domāju tāpat kā Blaumanis: kāpēc ar neizdevušos dzīvi nevar izdarīt kā ar neizdevušos cimdu — izārdīt un sākt no jauna. Zinu, ko nozīmē arī otra viņa atziņa, ka žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri. Un tad to nākas nožēlot. Tomēr esmu laimīga, ka dzīvoju savās mājās, gaidu ciemos brāļa ģimeni un labi satieku ar kaimiņiem, — stāsta Rutas kundze.
