Aizkraukles rajona Aiviekstes pagasts ir sena apdzīvota vieta, kura hronikās un dokumentos minēta jau 13. gadsimtā. Toreiz to apdzīvojuši latgaļi, bet Aiviekstes upes baseinu — sēļi.
Aizkraukles rajona Aiviekstes pagasts ir sena apdzīvota vieta, kura hronikās un dokumentos minēta jau 13. gadsimtā. Toreiz to apdzīvojuši latgaļi, bet Aiviekstes upes baseinu — sēļi. Pat Jersikas valstiņa bijusi tagadējā pagasta teritorijā. Vecākie senkapi ir Aiviekstes krastā — Krievciemā, par sendienās apdzīvotajām vietām liecina arī Puduļu pilskalns Odzes ezera apkaimē. 69% pagasta teritorijas klāj mežs. Skaistākās ūdenstilpes ir Aiviekstes upe ar pieteku Vesetu. Odzes ezera krastā, kurš ir ļoti tīrs un bagāts zivīm, ir tūristu iecienīts sporta un atpūtas komplekss “Mežezers”.
Mētā no viena pie otra
1700. gadā sākās Ziemeļu karš, tā laikā Latvijas teritorijā Šeremetjeva vadībā ienāca krievu karaspēks un visu nopostīja. 1721. gadā karš beidzās, un saskaņā ar līguma noteikumiem tagadējā Aiviekstes pagasta teritorija nonāca Krievijas impērijas varā — vispirms Baltkrievijas, vēlāk Vitebskas un Vidzemes guberņā.
1918. gada 18. novembrī proklamēja neatkarīgo Latvijas Republiku, bet tikai 1920. gadā Latviju sadalīja četros apgabalos. Administratīvā iedalījuma pamatvienības bija apriņķi un pagasti. Aiviekstes pagasts bija Latgales apgabalā, bet Odzienas, Kalsnavas un Vietalvas pagasts — Madonas apriņķī.
Aiviekstes pagasts patstāvību ieguva 1922. gadā, kad to atdalīja no Ungurmuižas pagasta. Tādējādi Aiviekste bija starp Krustpils, Ungurmuižas, Kalsnavas pagastu, Pļaviņu pilsētu un Daugavu. Pagasta nams bija Gostiņos. 1927. gadā Aiviekstē dzīvoja 2808 cilvēki, bija 440 saimniecību. Tajā pašā gadā pagastu pievienoja Pļaviņu pilsētai, bet pirms kara atkal atdalīja no tās.
Saimnieko upes krastā
Lielākās pagasta saimniecības tolaik bija Aiviekstes upes apkaimē. Maiļupsalā bija 10 saimniecību, upes labajā krastā — Vesetnieki, Geriņi, Jērcēni un Ozolsalas. Mālkalnos darbojās ķieģeļu ceplis. Dankeru muižā bija pagasta nams, kuru vēlāk pārvērta par Plostnieku krogu.
Plašs centrs bija Krievciemā, kas bija Aiviekstes blīvāk apdzīvotā vieta. Tur bija Aiviekstes pagasta sešklasīgā pamatskola (tajā strādāja četri skolotāji un mācījās 132 skolēni), skolā darbojās arī 43. Aiviekstes mazpulks un bibliotēka. Krievciemā bija arī motordzirnavas un ūdensdzirnavas — tajās mala miltus, zāģēja kokus un pārstrādāja vilnu. Dzinējspēku ieguva no Dzirnavu ezera, kurā ieplūda Vesetas ūdeņi. Pagastā darbojās lauksaimniecības, biškopības, patērētāju, mednieku biedrība un dāmu komiteja.
Laba satiksme
Arī Ķūģos bija vietējās nozīmes kultūras centrs ar četrklasīgo pamatskolu. Tajā divi skolotāji mācīja 54 audzēkņus.
Aiviekstiešu satiksme ar Rīgu bija nodrošināta pa dzelzceļu — 120 kilometru, kā arī 132 kilometri pa zemes ceļu. Arī līdz Daugavpilij (100 kilometru) varēja aizbraukt ar vilcienu.
Iedzīvotāji ienākumus guva no zemkopības un lopkopības. Ap 100 saimniecībās audzēja cukurbietes, plaši izvērsta bija arī linkopība.
Pārmaiņu laikā nesadala
Sākoties varas maiņām un okupācijai, 1940. gadā Aiviekstes pagasts ietilpa Daugavpils, bet no 1942. gada — Jēkabpils apriņķī. 1949. gadā Latvijā apriņķus un pagastus likvidēja. Izveidoja jaunu teritoriālu dalījumu (ciemus, pilsētas, rajonus). Aiviekstes ciems bija Pļaviņu rajonā. Viensētas iznīcināja, dibināja kolhozus. Kopš 1967. gada Aiviekstes ciems bija Stučkas rajonā, un tajā darbojās padomju saimniecība “Pļaviņas”.
Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1991. gadā zemes reformas rezultātā kopsaimniecību likvidēja, bet pagasta apdzīvotākās vietas saglabājušās. Kā sendienās ir Kriškalni, kur izveidota pagasta pašvaldība, Krievciems, Ķūģi un Īvāni. Skolu gan vairs nav. Jaunā reģionālā reforma paredz Aiviekstes pagastu pievienot Pļaviņu pilsētai.
Tāda ir Aiviekstes pagasta īsa vēsture, bet vēsturi visur veido cilvēki. Lai gan nedaudzi, bet vietējie aiviekstieši, kuru dzimtas te mitušas gadsimtiem, joprojām te dzīvo.
***
Aiviekstes pagasta platība — 14482,4 hektāri, iedzīvotāju skaits — 970, tajā skaitā — 61 bērns līdz skolas vecumam, 244 pensionāri, 400 darbspējīgo, 265 skolēni un studenti. Pagastā ir 37 zemnieku saimniecības, bibliotēka, pirmsskolas izglītības iestāde “Jumītis”.
***
