Zenta Malvīne Sniedze sava vectēva mājās — vienā no Mālkalnu sētām — dzimusi un jau bagātu mūžu dzīvojusi. 10. maijā sirmajai kundzei būs 85 gadu jubileja.
Zenta Malvīne Sniedze sava vectēva mājās — vienā no Mālkalnu sētām — dzimusi un jau bagātu mūžu dzīvojusi. 10. maijā sirmajai kundzei būs 85 gadu jubileja.
Zentas Malvīnes tēvs Pēteris Sniedze ilgus gadus, arī vācu okupācijas laikā, bijis Aiviekstes pagasta vecākais. Abas meitas — Zenta Malvīne un Ārija — un sieva Matilde saimniekojušas mājās. Pagastmājā tolaik bijis maz darbinieku — pagasta vecākais, divi palīgi un skrīveris. Pēteris Sniedze bijis ļoti precīzs un kārtīgs saimnieks gan savās mājās, gan pagastā, tāpēc ilgi šajā amatā strādājis.
Kā daudzi aiviekstieši, arī Sniedzes devušies bēgļu gaitās, bet drīz vien atgriezušies mājās. Tēvs kā pagasta vecākais izcietis Sibīrijas mokas, tomēr izturējis un dzīvs atgriezies mājās, bet veselība bijusi sabeigta, tāpēc drīz aizgājis mūžībā.
Sibīrijā nenokļūst
Saimniekot palikusi māte un abas meitenes. Māte ieskaitīta kulakos, bet vietējie varasvīri viņu tomēr izvedamo sarakstā nav ierakstījuši, tāpēc Sniedzes palikušas savos Mālkalnos.
Zenta Malvīne strādājusi par zirgkopi, jo meitenei zirgi ļoti patikuši. Kopš bērnības redzējusi, kā tēvs viņus saudzējis un kumeliņus mācījis, tāpēc šis darbs bijis sirdij tuvs.
Vaļasprieks — aušana
Zentai Malvīnei tēvs savulaik pie laba meistara pasūtījis stelles, un meitene ātri iemācījusies aust. To viņa darījusi visu dzīvi, tikai pēdējos gados rokas ātri nogurstot.
Vasarā Sniedžu māja grimst ziedos, jo Zentai Malvīnei patīk puķes. Arī māsai Ārijai tāpat, bet viņa jau daudzus gadus dzīvo Jaunkalsnavā un neparko negrib pārnāk uz dzimtajām mājām. Esot Jaunkalsnavā pieradusi, vēl pietikšot laika atgriezties arī tēva mājās.
— Es dažreiz uz māsu dusmojos, bet arī saprotu viņu. Mēs kā divi spītīgi kazlēni negribam padoties. Es arī nevaru iedomāties tagad mainīt dzīvesvietu. Man ir labi kaimiņi, piemēram, Alfons Krūmiņš padara zemes darbus un arī citādi palīdz. Un tēva māju aura man dod spēku un veselību, — atzīst Zenta Malvīne Sniedze.
