Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienība domā, ka ir apdraudēts ES atbalsta maksājums par saimniekošanu mazāklabvēlīgos apvidos un Aizkraukles rajona zemnieki pērn solīto 48 latu par hektāru vietā var nesaņemt neko.
Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienība domā, ka ir apdraudēts ES atbalsta maksājums par saimniekošanu mazāklabvēlīgos apvidos un Aizkraukles rajona zemnieki pērn solīto 48 latu par hektāru vietā var nesaņemt neko.
Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienība uzskata, ka Latvijā pirms referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā mērķtiecīgi izplatīja nepamatotu un nepareizu informāciju par atbalsta maksājumiem un to apjomu.
Ziņojumā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei mūsu lauku saimnieki raksta: “Mēs kā referenduma par iestāšanos ES dalībnieki un lauksaimniecības produkcijas ražotāji jūtamies dezinformēti un apkrāpti. Ir apdraudēta mūsu konkurētspēja, sagrauti tālākie attīstības plāni un perspektīvas.”
Šis bija arī viens no aktuālākajiem jautājumiem Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienības gada konferencē. Atbildi zemniekiem mēģināja sniegt Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktore Ņina Rakstiņa:
— Latvijas pagastu dalījums mazāklabvēlīgos apvidos ir iekļauts Latvijas lauku attīstības plānā, ko nosūtījām uz Briseli saskaņošanai. Latvijas valdībā tas jau bija apstiprināts. Pēc ministrijas aprēķiniem, 80 procentu Latvijas teritorijas ir mazāklabvēlīgie apvidi. Tajā nebija iekļauts tikai Rīgas, Bauskas, Jelgavas un Dobeles rajons. Briseles komentāros mums norādīja, ka tik lielas mazāklabvēlīgās platības nevar būt, tāpēc lauku attīstības plānu neapstiprinās. Eiropas Komisija neizprata arī 45 nosacījumus, pēc kuriem mēs šos apvidus noteicām.
Saņemta norāde samazināt šīs platības līdz 30 procentiem, ievērojot četrus kritērijus — zemes auglību, iedzīvotāju ienākumus, lauksaimniecībā strādājošo skaitu un iedzīvotāju blīvumu uz vienu kvadrātkilometru. Taču mēs nevaram tik vienkārši piekāpties. Pārskatot saimniekošanas apstākļus, mazāklabvēlīgās platības samazinājām līdz 76 procentiem. Visvairāk cieta Limbažu rajons, kurš viss iekļuva labvēlīgajā apvidū. Aizkraukles rajonā no mazāklabvēlīgo pagastu saraksta svītroja Aizkraukli, Koknesi un Skrīverus. Taču arī šāds risinājums Briseli neapmierina.
Tāpēc zemkopības ministrs Mārtiņš Roze dosies pie Eiropas Komisijas, lai panāktu politisku vienošanos šajā jautājumā. Tie noteikti nebūs 70 procentu, bet varbūt var panākt, lai tā tomēr ir vairāk nekā viena trešā daļa Latvijas teritorijas.
Lai kāds būtu iznākums, lauku saimnieki ir gatavi cīnīties par solīto atbalstu: “Meklēsim visus iespējamos tiesiskos ceļus piedzīt kaitējumu, kuru lauksaimniekiem nodarīs valsts amatpersonu, valsts un sabiedrisko institūciju nepatiesā un nepamatotā informācija, kuru sniedza pirmsiestāšanās periodā.”
Zemnieki cer, ka līdz maijam ministrijas pārstāvjiem izdosies atrisināt šo problēmu par labu zemniekiem. 20. maijs ir pēdējā diena, kad var iesniegt pieteikumus ES atbalsta maksājumiem, kuros jānorāda, vai zemnieks vēlas saņemt piemaksu par saimniekošanu mazāklabvēlīgā apvidū.
