Mazāku saimniecību īpašniekiem mežs ir vienīgais stabilais ienākumu avots, lai nākamajā pavasarī varētu sākt zemes darbus. Arī Sērenes pagasta zemnieku saimniecības “Pakalni” saimnieks Arvils Blūzmanis katru ziemu cērt mežu.
Mazāku saimniecību īpašniekiem mežs ir vienīgais stabilais ienākumu avots, lai nākamajā pavasarī varētu sākt zemes darbus. Arī Sērenes pagasta zemnieku saimniecības “Pakalni” saimnieks Arvils Blūzmanis katru ziemu cērt mežu.
Nākas cirst
“Pakalnos” ir 45 hektāri meža un 13 hektāru aramzemes, nelielu daļu zemes nomā no kaimiņiem. Zemnieku saimniecībā audzē kartupeļus un dārzeņus atklātās platībās.
— Diemžēl ar dārzeņiem nevar nopelnīt pietiekami daudz, lai pildītu kredītsaistības un nopirktu visu pavasara sējai nepieciešamo, — saka zemnieku saimniecības īpašnieks Arvils Blūzmanis. — Būtu jāsaimnieko daudz lielākās platībās. Ziemā nākas cirst mežu.
Egles slimo
Manā mežā aug galvenokārt priedes. Ir arī egles, taču vietas īpatnību dēļ eglēm ātri veidojas serdes trupe un zāģbaļķu vietā var iegūt labākajā gadījumā papīrmalku. Te ir ļoti plāns auglīgās zemes slānis, zem kura ir rupja akmeņaina grants un dolomīta radze. Kokiem grūti iesakņoties. Varbūt tāpēc arī priedes ir visai zarainas, un stumbri nav tik gari, kā gribētos. Mežā strādāju divus trīs mēnešus un izcērtu ap diviem hektāriem lielu cirsmu.
Savlaik izmantoju mežcirtēju brigādes, taču diemžēl tās darbu nepadarīja kvalitatīvi, tāpēc nu jau vairākus gadus mežā ar zāģi strādāju pats. Saimniecībā pastāvīgi nodarbinu traktoristu, kurš no cirsmas izved baļķus. Nolīgstu arī palīgstrādnieku, kurš savāc un dedzina zarus.
Malkai tikai zari
Parasti baļķus un papīrmalku pārdodu uzņēmumiem Rīgā. Zāģēju kokmateriālus arī stabiņu izgatavošanai. Tos uzpērk SIA “ZKG” Jaunjelgavā. Ņemot vērā pašreizējās visai augstās zāģbaļķu cenas un pieaugošo pieprasījumu, jācenšas katru koku sazāģēt pēc iespējas lietderīgāk. Tāpēc malkai paliek ļoti maz — tikai resnākie priežu zari. Tās pietiek pašiem, bet ne pārdošanai.
Stāda jau pavasarī
Lai katru gadu būtu ko cirst, mežs jāatjauno. Uzskata, ka jaunie kociņi jāiestāda triju gadu laikā, un pirmajā gadā pēc nociršanas to darīt pat nav vēlams lielā kaitēkļu daudzuma dēļ. Esmu gan pārliecinājies, ja cirsmu pēc mežizstrādes rūpīgi sakopj, var stādīt jau pavasarī. Vecākajās cirsmās jau varu priecāties par veselīgām priežu jaunaudzītēm. Daudz darba jāiegulda to kopšanā, taču tas ir tā vērts.
Vispirms jāmācās
Bieži vien privātmeža saimniekiem rodas problēmas ar Valsts meža dienestu nezināšanas dēļ. Taču tā ir pašu saimnieku vaina. Piemēram, es sākumā apmeklēju kursus, lasīju speciālo literatūru, arī publikācijas “Praktiskajā Latvietī” un “Latvijas Avīzē”. Neskaidrību gadījumā vienmēr taču var uzaicināt palīgā mežsargu, kurš izskaidros, ko un kā darīt, lai nepārkāptu likumu un no meža iegūtu pēc iespējas lielāku labumu. Kad tikko sāku izstrādāt mežu, mežsargs bieži apmeklēja manas cirsmas. Tagad nāk daudz retāk, jo zina, ka man var uzticēties un viss būs kārtībā.
