Fiziski un garīgi veseliem cilvēkiem vēlīnos brieduma gadus sauc par “atvasaru”. Jaunākie pētījumi liecina, ka personības izaugsme var turpināties arī pēc 60 gadiem, jo šajā vecumā ir pietiekami daudz dzīvespriecīgu un aktīvu cilvēku.
Fiziski un garīgi veseliem cilvēkiem vēlīnos brieduma gadus sauc par “atvasaru”. Jaunākie pētījumi liecina, ka personības izaugsme var turpināties arī pēc 60 gadiem, jo šajā vecumā ir pietiekami daudz dzīvespriecīgu un aktīvu cilvēku.
Izvērtē prioritātes
Pēc 55 gadiem cilvēki sāk citādi izjust laika ritējumu un vērtības, sāk apdomāt prioritātes, kas ir svarīgāks — viņš pats vai dzīvesbiedrs, bērni, mazbērni, draugi? Vecumdienās cilvēks saņem atpakaļ to, ko izveidojis iepriekš. Dažviet pasaulē valda stereotipi, ka vecie cilvēki ir neproduktīvi un atkarīgi, un tas var radīt viņu diskrimināciju. Uztverot vecumu kā normālu parādību, nevis problēmu, par pieņemamu būtu jāuztver arī atkarība, kas rodas reizē ar fiziskajām un psihiskajām slimībām. Izmaiņas likumdošanā rada iespēju ilgāk strādāt, tādējādi paildzinot sava nozīmīguma apziņu. Diemžēl pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem atrast algotu nodarbošanos ir grūti šo pašu aizspriedumu dēļ.
Sākas cita dzīve
Cilvēkam novecojot, viņš var kļūt vientuļš — gan fiziski, gan psiholoģiski. Samazinās viņa sociālo kontaktu daudzums un pazeminās to kvalitāte. Tam ir objektīvi cēloņi — piemēram, aizejot pensijā, cilvēks zaudē ļoti būtisko vidi un kontaktus ar darbabiedriem. Viens no veidiem, kā izvairīties no vientulības, ir uzturēt šīs attiecības. Smags ir vīra vai sievas zaudējums, bet dažreiz gadu gaitā dzīvesbiedri atsvesinājušies, un blakus dzīvo divi vientuļi cilvēki. Fiziskas un psiholoģiskas izmaiņas notikušas arī pašos vecajos cilvēkos — vairs nav tik daudz spēka un enerģijas, lai meklētu jaunus kontaktus zudušo vietā, un tad vientulībai var pievienoties depresija.
Meklē jaunas sociālās jomas
Gatavojoties doties pensijā, cilvēkiem būtu vērtīgi saprast un pieņemt, ka šādas izjūtas var piemeklēt arī pašus, un laikus meklēt jaunas sociālās lomas un gatavoties tām. Cilvēkiem pēc 65 gadiem raksturīga paguruma fāze, bet var palīdzēt bērnu ģimenēm mazbērnu audzināšanā, iesaistīties savam vecumam paredzētos pašdarbības kolektīvos — koros, deju kolektīvos, dramatiskajos pulciņos, sabiedriskajās organizācijās.
Diemžēl trūcīgākie pensionāri nevar atlicināt naudu grāmatu iegādei, laikrakstu un žurnālu abonēšanai, taču ir iespēja apmeklēt tuvējo bibliotēku un nepalikt bez informācijas. Arī kultūras pasākumu — teātru, operas — apmeklēšana pensionāriem bieži vien ir par dārgu, bet zinu vairākas pašvaldības, kuras sava pagasta vecajiem ļaudīm rīko šādus izbraukumus.
Noslēdzas mūža cikls
Ir dažāda attieksme pret aiziešanu pensijā — vieni to gaida ar nepacietību, otri — nē. Pēc vācu zinātnieka Ē. Eriksona skatījuma, vēlīnie brieduma gadi ir tie, ar kuriem noslēdzas cilvēka dzīves cikls. Laimīgi ir cilvēki, kuriem dzīve veidojusies kā vienots, saskaņots, daudzējādā ziņā pamatojams gājums — mērķi sasniegti, dzīve labi nodzīvota. Ja cilvēks, sagaidot pensijas vecumu, tā raugās uz savu dzīvi, viņš arī pozitīvi pieņem šo realitāti. Pašizjūta pauž optimismu, apmierinājumu par izpildītu pienākumu, ko vēl papildina savas vietas apzināšanās vēsturiskajā laikā un vietā. Šie cilvēki biežāk ir atvērti došanai un domā: ko vēl izdarīt sev, savai dzīvei, citiem, kā iepriecināt sevi un citus? Sliktākajā gadījumā vecumdienas paiet bailēs par tuvojošos nāvi, ar nožēlu, dzīves bezjēdzības izjūtu, jo dzīve pagājusi kā garām palaistu, neizmantotu izdevību virkne. Šie cilvēki var baidīties no nākotnes, un tas var radīt bailes un nepatiku pret aiziešanu pensijā.
Vēlas būt sabiedrībā
Daudzi pensijas vecuma cilvēki vēlas turpināt strādāt. Produktīva nodarbinātība atbilstoši veco cilvēku iespējām ļautu viņiem ilgāk saglabāt saikni ar sabiedrību un justies noderīgiem. Tas ir būtisks nosacījums veco ļaužu dzīves kvalitātes saglabāšanai. Sabiedrības uzdevums būtu palīdzēt uzturēt veca cilvēka neatkarību, samazināt vainas sajūtu, kas varētu rasties aiz bailēm apgrūtināt citus cilvēkus, veicināt saikni starp dažādām paaudzēm. Nozīmīga ir jaunās paaudzes attieksme pret vecajiem ļaudīm — vai pret viņiem izturas ar cieņu, vai uzskata par apgrūtinājumu ģimenei un sabiedrībai, cenšas izolēt dažādās institūcijās. Novecošanas problēma uztrauc visus cilvēkus.
