Pagājušās nedēļas neapšaubāmi svarīgākais notikums bija Latvijas hokejistu spēles pasaules čempionātā. 4. maija vakarā, valsts svētkos, hokejisti mums pasniedza vislielāko dāvanu — uzvaru pār spēcīgo Krievijas izlasi.
Pagājušās nedēļas neapšaubāmi svarīgākais notikums bija Latvijas hokejistu spēles pasaules čempionātā. 4. maija vakarā, valsts svētkos, hokejisti mums pasniedza vislielāko dāvanu — uzvaru pār spēcīgo Krievijas izlasi.
Ne velti mēdz teikt, ka vēsture atkārtojas. Latvijas izlase 2000. gadā hokeja laukumā jau reiz pieveica spēcīgo Krievijas izlasi. Arī toreiz pasaules čempionāta spēle notika 4. maijā, un Latvijas izlases spēlētājiem mugurā bija baltie formastērpa krekli. Līdz ar spēles beigu signālu Latviju pāršalca sajūsmas pilnas gaviles, un hokeja arēnā skanēja „Dievs, svētī Latviju!”.
Svētdien pie mājām atkal plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs, liekot atcerēties 1990. gada 4. maiju, kad toreizējā LPSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Var teikt, mums paveicies, jo dažās citās postsociālisma valstīs pēc neatkarības atjaunošanas pie varas nākuši diktatoriski režīmi. Latvija turpretī lēnām atgūst savu vietu attīstīto Eiropas valstu sabiedrībā. Svarīgi nepieļaut, lai mēs aizmirstu šīs dienas nozīmi, kaut gan par valsti vairāk domājam 18. novembrī, kad Rīgā, Daugavas krastmalā, parādē dimd karavīru soļi un rudenīgajās debesīs iezaigojas salūta ugunis.
4. maijs ir mūsu valsts pavasaris, un tajā dīgušos asnus jāsargā arī tagad, kad jau paaugusies paaudze, kura nezina, ko nozīmē dzīvot laikā, kad aizliegts skaļi runāt to, ko domā, un ir tikai viena vienīga „patiesība”.
Sengaidītu dāvanu valsts svētkos saņēmuši Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo dienestu darbinieki — no 1. maija policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem par 40 līdz 70 procentiem palielināta alga. Reāli šo dienestu darbinieki saņems apmēram par 80 latiem mēnesī vairāk. Vislielākais algas pielikums gan paredzēts struktūrvienību vadītājiem, nevis ierindas darbiniekiem. Iekšlietu ministrijas vadība skaidro, ka algas noteiktas, izvērtējot amatu pienākumus un atbildības pakāpi. Tas, protams, ir nozīmīgs kritērijs, tomēr pašreizējā situācijā materiāli vismazāk nodrošināti ir tieši zemākā līmeņa darbinieki, kuri, pildot dienesta pienākumus, riskē visvairāk.
Šis ir viens no pirmajiem Repšes valdības solījumiem, kuru izdevies izpildīt pat ar uzviju. Cerams, ka piedzīvosim to brīdi, kad arī pārējie solījumi palielināt algas, uzlabot darba apstākļus, atklāt blēžus kļūs par realitāti.
Vienlaikus ar algu palielinājumu policijas darbinieki saņēmuši Valsts policijas priekšnieka Jāņa Zaščirinska pavēli likvidēt vairākas policijas struktūrvienības un izveidot jaunas. Reorganizācijas dēļ darbu zaudēs apmēram 100 darbinieku.
Paredzēts izveidot iekšējo drošības dienestu. Šīs struktūras uzdevums būs cīnīties ar korupciju policijā. Tās esamību pierāda skandāli, par kuriem laiku pa laikam var lasīt laikrakstu slejās, dzirdēt televīzijas un radio pārraidēs. Iespējams, pie tā daļēji bija vainojams policistu zemais atalgojums.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam kukuļņemšanā izdevies pieķert trīs Militārā dienesta iesaukšanas centra darbinieces. Kamēr KNAB darbinieki kontrolēja, kā nodos 200 latu lielu kukuli ar iezīmētām naudaszīmēm, video un audiotehnika fiksēja vēl vienu neparedzētu kukuļņemšanas gadījumu, lai jaunieti atbrīvotu no iesaukšanas dienestā.
Tas liecina, ka Militārā dienesta iesaukšanas centrā izveidojusies sistēma, par kuru teorētiski zina visi, bet tiešu pierādījumu līdz šim nebija. Lai arī iesaukšanas centra vadītājs Ivars Mačis ir izbrīnīts, par darbinieču aizturēšanu saistībā ar kukuļņemšanu un zemo iesaukšanas procentu ar korupciju iestādē nesaista, maz ticams, ka blēdības notika bez šīs iestādes vadības ziņas. Kukuļu apmērs liek domāt, ka bijis vēl kāds, ar kuru darbinieces saņemtajās naudassummās dalījušās. Ja tā, var gaidīt, ka šis skandāls iegūs vēl lielākus apmērus. Savlaik jau bija gadījums, kad Militārā iesaukšanas dienesta ārstam Vladimiram Orlovam piesprieda triju gadu cietumsodu par 800 latu liela kukuļa saņemšanu, lai kādu jaunieti atzītu par psihiski slimu.
Taču problēmai ir arī otra puse. Vairāk būtu jāsatraucas par to, kāpēc jaunieši nevēlas dienēt un armija padarīta par biedu, nevis prestižu vietu, kur katrs vēlētos dienēt. Varbūt lietderīgāk šoreiz cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām?
Pagājušās nedēļas Krievijas koncerna „Transņeftj” viceprezidenta Sergeja Grigorjeva paziņojums pielīdzināms ekonomiskai šantāžai. Krievija atsākšot izmantot naftasvadu Polocka—Ventspils tikai pēc tam, kad Ventspils naftas termināls daļēji pāries Krievijas valsts vai tās privāto korporāciju pārziņā. Kopš šī gada sākuma Krievija pilnībā pārtraukusi izmantot šo naftasvadu, un Latvijas budžetā tas radījis jau vairāku miljonu latu lielus zaudējumus. Krievija acīmredzot vēlas pierādīt, ka Latvija nespēj būt pilnībā neatkarīga no tās energoresursiem.
Arī Krievijas kompānija „Gazprom” izteikusi piedāvājumu vietējai firmai „Itera Latvija” par 9 procentu tai piederošo „Latvijas gāzes” akciju pirkšanu. Līdz ar to „Gazprom” kļūtu par lielāko šīs akciju sabiedrības akcionāru un iegūtu tiesības pieņemt stratēģiskus lēmumus.
Ja tā, patiešām varam nonākt situācijā, kad Krievija spēs būtiski ietekmēt Latvijas enerģētiku, jo vairs nebūsim noteicēji pašmāju uzņēmumos, kuri darbojas svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs.
Lai runātu par naftas tranzīta problēmām, kas radušās pēc Krievijas lēmuma pārtraukt naftas eksportu pa cauruļvadu uz Ventspils ostu, uz ASV devies Ventspils mērs Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents Aivars Lembergs. Vizītes oficiālais mērķis gan esot investoru piesaiste Ventspils attīstībai, taču Lembergam bija tikšanās ar ASV Valsts departamenta un Enerģētikas departamenta pārstāvjiem, ar kuriem noteikti tika pārrunātas naftas tranzīta problēmas.
Laiks kļūst arvien siltāks, un pēc pavasarīga lietutiņa viss ieguvis spilgtākas krāsas. Šķiet, arī cilvēku skatieni kļuvuši jautrāki, tajos redz arvien vairāk smaidu un labsirdības. Līdz ar to dzīvot kļūst vieglāk.
