Eiropas Komisija kandidātvalstīs mudinājusi veikt uzlabojumus darba tirgū. Kādas iespējas bezdarba samazināšanai Latvijā saredz Eiropas Komisija?
Eiropas Komisija kandidātvalstīs mudinājusi veikt uzlabojumus darba tirgū. Kādas iespējas bezdarba samazināšanai Latvijā saredz Eiropas Komisija?
Latvija kopējo deklarāciju ar Eiropas Komisiju (EK) par Latvijas nodarbinātības politikas prioritātēm no kandidātvalstīm parakstīja pēdējā. Ar pirmajām kandidātvalstīm, piemēram, ar Igauniju tā parakstīta 2000. gadā. Tāpēc tikai tagad Latvijā varēs iegūt PHARE līdzekļus bezdarba samazināšanas projektiem.
EK minējusi četras prioritātes kandidātvalstu darba tirgus uzlabošanai: palielināt nodarbinātības līmeni, paaugstināt nodarbinātību pakalpojumu sektorā, samazināt atkarību no lauksaimniecības un tradicionālajiem rūpniecības sektoriem, aktivizēt izglītošanos un pārkvalificēšanos.
Eiropas Komisija iesaka pārskatīt minimālās darba algas un nodokļu atvieglojumu sistēmu, lai nodokļi nevedinātu uz nelegālu darbu un atbalstītu nodarbinātību. To pierāda ES pieredze: Īrijas straujā ekonomiskā izaugsme bija iespējama, pateicoties viszemākajiem nodokļiem — darba devējs par īru strādnieku nodokļos samaksā vidēji 29% no atalgojumam paredzētajiem līdzekļiem.
Par zemo algu vai pat nodarbinātības stagnāciju EK vaicā jaunpienācējām: vai tiešām sociālie partneri darījuši visu, lai atvieglotu jaunu darbavietu radīšanu? Vēršanās pret nodokļu nemaksātājiem un nedeklarēto darbu varētu palielināt nodokļu bāzi un pacelt algas minimumu.
EK atzīst, ka alga pēdējos gados attīstījusies tādos pašos tempos kā darba ražīgums, bet sakarā ar iespēju radīt jaunas darbavietas problemātiski bijis radīt nodarbinātībai draudzīgu algu sistēmu.
Eiropas Komisija secinājusi, ka nodokļu slogs Latvijā pielīdzināms sociālās ekonomikas valstīm Zviedrijai, Vācijai un Francijai, kur tas ir vissmagākais. Latvijā darbadevējs no algas fonda nodokļos samaksā tikpat, cik Zviedrijā — 50% — un pat par 3% vairāk nekā Vācijā. Pēc EK atzinuma, nodokļu un sociālās drošības maksājumu nasta pārāk augsta ir Lietuvā, Latvijā un Ungārijā. Vienam cilvēkam Latvijā nodokļu nasta 2000. gadā bijusi 43,1%, kas spiedusi strādāt nelegāli. EK atzīst, ka uzņēmumu ienākuma un sociālā nodokļa samazināšana ir solis pareizajā virzienā.
Arī atbalsts bezdarbniekiem ir nevienlīdzīgs. Kaut arī pirmajos mēnešos tas ir augsts, kopumā tas ir zems un pat nepieejams tiem, kuri iztērējuši paredzēto sociālo palīdzību. Šo problēmu var atrisināt tikai visas valsts mērogā garantētais minimālais ienākums.
