Aizkraukles rajonā aptuveni 400 hektāru platībā aug latvānis — savlaik Latvijā ievests kā lopbarības augs.
Aizkraukles rajonā aptuveni 400 hektāru platībā aug latvānis — savlaik Latvijā ievests kā lopbarības augs. 30 gados tā izplatība kļuvusi nekontrolējama un ir bīstama cilvēka veselībai, tāpēc zinātnieki pēta, kā pret latvāņiem cīnīties.
Madonas rajonā latvāņu visvairāk
2001. gadā Zemkopības ministrija izveidoja darba grupu, kuras uzdevums ir pētīt latvāņu izplatību un meklēt iespēju pret šo augu cīnīties. Šajā darba grupā strādā arī Skrīveru zinātnes centra vadošais pētnieks agronomijas doktors Andris Lejiņš: “Latvijā latvānis aug aptuveni 12 tūkstošu hektāru platībā. 84,6 procenti kopējās platības — Madonas rajonā. Aizkraukles rajonā latvānis aug galvenokārt Vallē, Pilskalnē, Mazzalvē, Staburagā. Pērn redzēju to arī pie Aizkraukles dzelzceļa stacijas, bet augu laikus nopļāva.”
Gadā latvāņu platība palielinās par aptuveni 10—15 procentiem. Tikai viena piektā daļa latvāņu aug ceļmalās un grāvjos, pārējā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Latvāņu izplatību sekmē novārtā atstātās platības.
Vairojas uz nebēdu
Andris Lejiņš un LLU doktorants Aigars Oļukalns Madonā pagājušajā gadā veica eksperimentu, lai noskaidrotu, kā efektīvāk cīnīties pret latvāni. Zinātnieki secinājuši, ka, izmantojot tikai vienu metodi, neko panākt nevar. “Latvānis ir divgadīgs augs, bet tik dzīvīgs, ar spēcīgu sakņu sistēmu, labu spēju vairoties, tāpēc rodas priekšstats, ka tas ir daudzgadīgs un neiznīdējams. Ar vienreizēju appļaušanu maijā vai jūnijā nepietiek, jo lapas atkal ataug. Vislabāk to appļaut, kad tikko sāk veidoties ziedneši — jūnija beigās vai jūlija sākumā. Taču šajā laikā augs ir ļoti bīstams, tāpēc jāievēro piesardzība. Kā otra metode ieteicama apsmidzināšana ar “Raundapu”,” iesaka Lejiņa kungs.
Mežā neaug, bet ūdens neskādē
Pētot latvāņu izplatību, Lejiņa kungs novērojis, ka dziļāk mežā latvānis neaug, jo tur tam trūkst saules sēklu nobriedināšanai. Sēklas labi izdzīvo arī ūdenī, upe tās var aiznest kilometriem tālu, kur tie atkal savairojas. Apstrādātā laukā tie neaug, bet turpat blakus — neapstrādātā — aug griezdamies.
Taču daudz kas vēl nav skaidrs, piemēram, par sēklu dīgstību un izplatīšanās ceļiem. Tāpēc eksperimenti un pētnieciskais darbs turpināsies arī šogad.
Pat pie polārā loka
Latvānis ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Lietuvā ar to lieliski tiek galā floristi. Lejiņa kungs stāsta: “Norvēģijā un Zviedrijā latvāņi aug līdz pat polārajam lokam, Itālijā tie izplatījušies kalnos, latvāņi arvien vairāk ieviešas arī Vācijā un Čehijā.
Latvijas darba grupa iesaistījusies arī starptautiskajā latvāņu izpētes projektā, kuru finansē Eiropas Savienība. 1,4 miljoni eiro no 2,4 miljoniem, kuri piešķirti šai programmai, ir tieši izpētei. Latvijas augu aizsardzības centrs no šīs summas gan saņēmis tikai piecus tūkstošus, un tie visi iztērēti eksperimentiem. Taču, ja nākotnē situācija laukos nemainīsies un apstrādātās zemes platības nepalielināsies, drīz arī desmit tūkstošu būs par maz.”
Biškopjiem un floristiem patīk
Tomēr ir cilvēki, kuriem pret latvāni nav nekādu iebildumu. Piemēram, biškopjiem latvānis ir lielisks medus augs. Sezonā no hektāra latvāņu var iegūt 150—300 kilogramu medus. Ziedkopā reizēm var novērot ap desmit dažādu sugu kukaiņu.
Latvānis patīk arī floristiem. To nesmādē gaļas liellopu, kazu un savvaļas zirgu audzētāji. Protams, ja lopiem dod tikai latvāni, viņi var ar to saindēties, taču, ja lopi ēd citu zāli un augus un “uzkož” arī latvāni, nekas ļauns nenotiek. Arī tādā veidā var ierobežot šī auga izplatību. Latvānī ir daudz cukura un olbaltumvielu.
